Vakar, lasot "Meisaru un Margaritu", es beidzot nonācu līdz pašai Meistara un Margaritas vietai. Un sapratu, ka es arī tāa gribu. Es gribu iet pa tukšām, klusām ieliņām ar dzeltenu puķu pušķi rokās. Un viņš lai seko. Viņš, vienīgais kurš pamanījis vientuļu meiteni ar puķu pušķi, un pēkšņi sagribējis vientulībā dalīties. Es gribu, lai pasaule domā, ka esmu jukusi! Bet tomēr, man vajag kādu ar ko kopā būt jukušai. Es gribu darīt visneiedomājamākās lietas kopā ar kādu, kas šīs lietas padarītu vēl neiedomājamākas!
Bet pagaidām darīšu viena, līdz uzradīsies kāds, kurš būs pietiekami drosmīgs, lai pievienotos!
Bet pagaidām darīšu viena, līdz uzradīsies kāds, kurš būs pietiekami drosmīgs, lai pievienotos!
Secinājumi: No parastas sapņotājromantiķes esmu pārvērtusies par visai savāda veida sapņotājromantiķi!
Garastāvoklis:: |
 bouncy |
Mūzika: |
Placebo - The ballad of Melody Nelson |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}