Tik daudz kas jādara, tik maz laika un vēlmes kaut ko darīt. Es sāku domāt par nākotni. Ko es gribēšu, ko ne. Viss, ko dzīvē var nožēlot ir tik paša slinkums. Nekas cits. Ne ''kļūdas'', ne izvēles, ne notikumus nevar un nedrīkst nožēlot. Un mēs nezinām kā būtu bijis, ja kaut ko neizdarām. Un nav ne pareizo ne nepareizo variantu. Un NAV iespējams ar prātu aptvert un izvēlēties ''izdevīgāko'' variantu. Bļe, kā gribas izlādēties. Man sāk palikt par maz brīvības un iedvesmas. Vajag piedzīvojumus.Un kā vēl vajag. Tāda rudens romantika - gāju pāri tiltam, auksts un vējains. Laternu izgaismoti koki vējā birdināja lapas. Sexī.
|
Mani tracina, ja cilvēki kaut ko apsola, bet neizdara. Mani tracina, kad kavē. Mani tracina, kad cilvēki ir pašpārliecināti par spējām, kas viņiem nav. Mani tracina, ka visu laiku jādara, jāskrien, jā- jā- jā-.. kā kāmis ratā. Mani tracina, kad katru manu darbību komentē. Mani tracina, kad tiek izdarīti secinājumi vēl pirms faktu izzināšanas. Mani tracina mākslīgi cilvēki. Ļooti tracina. ir vēl. Daudz un daudz vēl.
|