Tik daudz kas jādara, tik maz laika un vēlmes kaut ko darīt. Es sāku domāt par nākotni. Ko es gribēšu, ko ne. Viss, ko dzīvē var nožēlot ir tik paša slinkums. Nekas cits. Ne ''kļūdas'', ne izvēles, ne notikumus nevar un nedrīkst nožēlot. Un mēs nezinām kā būtu bijis, ja kaut ko neizdarām. Un nav ne pareizo ne nepareizo variantu. Un NAV iespējams ar prātu aptvert un izvēlēties ''izdevīgāko'' variantu. Bļe, kā gribas izlādēties. Man sāk palikt par maz brīvības un iedvesmas. Vajag piedzīvojumus.Un kā vēl vajag. Tāda rudens romantika - gāju pāri tiltam, auksts un vējains. Laternu izgaismoti koki vējā birdināja lapas. Sexī.
|
|||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |