Es jūtos tā, ka man būtu pusmūža krīze. Manos astoņpadsmit!
Ir pagājusi tikai nedēļa vasaras, bet man jau liekas, ka tadag ir kādas augusta beigas. Nenormāli garlaikojos. Nav jau tā, ka man būtu dikti daudz iespēju kā nosist laiku. Esmu slima jau nedēļu un vairāk par visu pasaulē es gribu briesmīgi gardu un lielu saldējuma devu, ko es nedrīkstu kakla dēļ. Viss, vairāk man nav ko teikt.
|
|||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |