made_moiselle


6. Janvāris 2009

(bez virsraksta) @ 20:20

Kāpēc vīrieši iekāpjot kādā transporta līdzeklī vai arī ieejot veikalā attaisa vai nu jakas pogu vai rāvējslēdzēju- ne pilnībā, bet gandrīz līdz nabai? Šīs dienas novērojums "korķī", trolejbusā.

Lai gan esmu ļoti agri mājās, esmu pārgurusi un vismazāk gribas turpināt strādāt, bet man gribas arī padarīt vairāk, lai nedēļas nogalē varu atpūsties, aiziet ar dāmām padejot, mazliet izvēdināt galvu, lai mani atkal aizved ziemas piknikā uz mangaļsalu! :)

Es šausmīgi vēlos uzpīpēt! Jā es smēķēju, dzeru un esmu pat bijusi aizrāvusies ar dažādām nelegālām lietām, kuru pretīgums un daudzās atziņas par tām, lika man tās aizmirst un turpināt dzīvot daudzmaz pilnvērtīgu dzīvi, nevis sapistu.

Es šodien iemīlējos! :) paldies, Dievam, ka mana atkarība ir mūzika. Agrāk nebiju liela latviešu hip hopa piekritēja, jā mazliet paklausījos Gustavo, mazliet no Kurta, mazliet pat no Ozola (kurš mani tagad savā izaugsmē pārsteidz), bet nekas mani tā nepaķēra. šodien uzgāju netīšām jau dzirdētus puišus no Kreisā krastā, bet nu šī dziesma Pionieris- Nāc man līdzi, nezinu bet man paķēra, nespēju beigt klausīties. Strādāju diezgan nopietnā iestādē, bet šodien atļāvos mazliet skaļāk pagriezt datora skaļruņus un savu priekšnieci pie šīs dziesmas atkārtojuma pieradināju.

Labi, laikam nespēju bez cigaretes divas stundas, cenšos mazliet samazināt izpīpēto cigarešu skaitu, man ieteica jogas pasniedzējs.
Joga ir viena laba lieta. Vienmēr jūtos tik svaiga, tik jauna, tik atbrīvojusies un brīva, mierīga.

Es vēlos randiņu. nav jau tā, ka netieku aicināta, bet man neviens un nekur neapmierina. Es parasti nespēju neatstāt sekas. Mana draudzene manus pielūdzējus sauc par maniem upuriem un tētis mani nosauca par sievieti-vampu. Mani viņi ļoti aizvainoja. Es biju apvainojusies labu laiku, kamēr viņi neatvainojās. Es nezinu, bet man šādus apvainojumus ir grūti pieņemt. Jā, dažreiz man patik būt tai, kurai ir, tai kura iet, tā kura var atļauties visu (ne jau naudiskā nozīmē). Man patīk, bet vai mani dārgie draugi nav kādreiz padomājuši cik fuckin vientuļa es īstenūbā dažreiz jūtos?! Jā, man ir mans mākslinieks, kuram esmu kā ēna ikdienā, kā pelīte telefonā, kā statuss, ja viņš vēlas no kādas tikt vaļā un es atzīšos, jā viņš man arī! Man laikam ir mazliet lielummānija, kas mani dažreiz smacē nost. Un dažreiz man ir tik ļoti vienalga, ka es patiešām slīgstu darbalkoholismā, dažreiz es ņemu un aizbraucu, pazūdu uz nedēļu vai vasarās viena braucu apceļot Eiropu. Jā, un man tas patīk, lai gan dažreiz, kad gribu patiešam nesarežģītas lietas, visdabīgākās un parastākās lietas mani draugi skatās uz mani kā uz traku! Un uzmācas ar jautājumiem, kas ar tevi?tu nenākis? tev nav temperatūra? tu patiešām to vēlies? Mani draugi ir pieraduši, ka man uz viņiem ir vienalga. Jā, ir. Viņi ļauj man būt tāda kāda es vēlos būt, bet dažreiz viņi vienkārši nesaprot, piemēram, man šodien paprasīja draudzene- Kā tev var būt nogurums?! Tu taču tikko sāki strādāt. Jā, man nebija garīgais, bet vai tādēļ par mani ir jāuztraucas? Es arī nogurstu, es arī kādreiz negribu un nevaru. Lai gan manā leksikā reti parādās vārds nevaru. Ir tikai negribu. :)
Man uz maniem draugiem ir vienalga, bet viņi ir pieraudši, ka es kā tāda atvērta grāmata varu viņiem palīdzēt jebkurā jautājumā, lai gan savu draudzeņu attiecību problēmās man riebjas iesaistīties. Viņas gan manējās iesaistās ar lielāko prieku un vēl paķer līdzi visā stāstā manus dažus labus. Kāpēc? Un tad visi uztraucas. Kā tev var būt vienalga?! IR. un tā vienmēr ir bijis. Es nespēju ilgāk sevi piespiest palikt pie kāda ja pēc minūtes viņš vairs nav mans tips. JĀ, es meklējos (varbūt tas izklausās dzīvnieciski, manai draudzenei nepatīk šis apzīmējums- viņa lieto tādus apzīmējumu- tu meklē Lielisko, lielo mīlu mūža mīlu blā blā blā! NĒ, es meklējos, kā kuce, kas nav atradusi partneri un ir pietiekami veca, lai to darītu un pārāk jauna, lai ražotu sīkos, meklētu lielo mīlu un vēl visu pārējo!)
Un vispār es patiešām vēlos randiņu- pavisam vienkāršu un neko sarežģītu. Varbūt uz kino vai arī uz kafeinīcu uz kakao... :) vai arī nekur neiešu, bet gaidīšu mājās mākslinieku, kurš mani turot tik garā pavadā (es viņu), ka iespējams drīz mums katram būs sava suņu būda.


:)
 

Comments

 

made_moiselle