Kapec es gandriz katru dienu izjutu tik nozelojamas, plososas skumjas?!
Velns!! Es tacu esmu darijusi visu, lai es butu laimiga. Darbs, majas, draugi, mana laime, vinu laime, bet tik un ta...
Celojuma laika nedomaju gandriz ne par ko (aha, atkal meloju). Centos aizmirsties, atpusties fiziski un garigi, atbraukt atpakal ka no jauna piedzimusi. Ja! Atbraucu fiziski loti labi atputusies- sartums vaigos, speks kaulos un energijas piepludums, kuru veicinaja mans vesalais organisms. Garigi... Lavos pasapmanam un visu parejo apmanam (man iet lieliski, jutos fantastiski, esmu pardomajusi katru dzives punktu, katru nepreizo soli, kurus nenozeloju, viss kartiba (un man, protams, smaids uz lupam un mana dzives ballite turpinas)).
Nenoliegsu, pirmas divas, tris dienas biju emocionali pacilata- nesena dzimsanas diena un veljoprojam nedzesamas atminas no atputas, prieks par darbu, idejam.
Cik nozelojami butu gausties par virieti! Un man ta negribas zeloties, stastit.. vins to vins sito! Ka lai savadak paskaidroju sev- pedeja laika pat ar sevi no sirds nespeju izrunaties. Kur vel ne, ja ne seit, bet te jau noteikti pietiek banalitasu vai ari jauno rakstnieku ar metaforam, epitetiem un parspilejumiem parbaztiem tekstiem no kuriem pusi nevar saprast, kuros pat nav jausamas logikas, kur nu telainiba, lai lasitaju galvas rastos attels pec kura vadities lasot. UHHHH... mazliet labak. Gribeju dzest ara, bet ta butu nodeviba pret sevi, vismaz rakstot nemelot.
Ok.
Vins mani draza virtuve. (Iesakumam)(Ir pagajusi gandriz nedela, ja runajam par laiku cik ilgi jau es negribu atcereties so notikumu, bet ja atceros saucu sevi par "stulbene", vairakas reizes skali majas, chukstus, ja atceros, ka esmu ielas. Vilciena sezot es parasti samiedzu acis un papurinu galvu, jo cenos aizgainat skatu, kurs pazibsni mana acu prieksa no ta vakara.)
Mes sarunajam so aktu. (Luk, ari sakas mana ta vakara kludas viena pec otras).
Sarunajam so aktu, atzimejot manu atbrauksanu. Tas notika ta:
"Mes sodien milesimies?"
"Kapec tu uzdod tik stulbu jautajumu, ja zini, ka tas nenotiks!" es atbildeju ielejot glaze vel mazliet brendija, atzisos es taja mirkli jau flirteju ar vinu, lai gan man ar vinu nav jaflirte- es esmu ta, kura ir neglabjami iemilejusies, vins ir tas, kurs, kad ir nepieciesams mani izmanto, ikdiena mes skaitamies tuvi draugi, tadi, kuri var izrunaties, tadi, kuru draudzibas saites nav parraujamas, tadi, kuri viens otram palidzes, savaks, ja vajadzes jebkura mirkli. Smiekligi. Ja, smiekligi, bet tadas jocigas attiecibas mums ir, lai gan es esmu visas acis izraudajusi del vina (meloju, mazliet pabimbaju, kad uzzinaju, ka vinam ir dama, uz vienu nakti- cita, ne es), vins ir bijis greizsirdigs (te gan nemeloju, vins parasti pienak klat un pasaka- "par so mes vel parunasim" vai ari "viss!" vai ari "ble, es to chali nositisu")
"Tapec, ka tam ir laiks. Es sodien palieku te." un punkts, it ka varetu but savadak. Atzisos atkal, es zinaju, ka manu "ne" vins sapratis pareizi un tas notiks.
Mes abi esam tikai tris reizes gulejusi. Visas esmu nozelojusi. Pirmo, jo parguleju ar draugu, otro, jo man jau bija radusas jutas, treso, jo biju sveti nosolijusies, ka tresas nebus.
Ka nu nebija. Gandriz nebija. Mana ta vakara taktika bija piedzerties un iet gulet. Neizdevas- vins mak pieskatit savu mantu.
Gajam majas pec ballites un apmainijamies ar dazadiem zakajumiem vienam pret otru. Tovakar ari sastridejamies.
Majas ielidam gulet, atzisos es nespeju vinam nogulet blakus, jo vina elpa mana pakausi padara mani traku, rokas un brutali maigie pieskarieni liek pasai vinam kapt virsu.
Un tagad pie sakuma.
Es turedamies pie ledusskapja lavos vinam. (Ka mes nokluvam lidz virtuvei, kas to lai zin. Process ka jau sekss bija lielisks (ja nu vienigi mani neapmierina vina "beigsanas" atrums, ne parak atri, bet ne ari ilgi)un tad totali salds miegs)
Rits.
Ka parasti- visa diena kopa, pusdienas, sarunas (neka no ieprieksejas nakts).
Un tas viss mani dzen izmisuma!!!
It ka nekas sarezgits. Ja tas notiktu ar draudzeni es viennozimigi so lietu atrisinatu, bet ja ar mani, tad neko nespeju padarit.
Teiksu atklati, man palika vieglak, ka visu uzrakstiju, jo savadak tas mani krajas visas sis dienas un lenam saruga mani, tagad man pat gaisaks skats uz to visu ir.
Es skatos uz so visu ar vesu pratu, bet kad sis situacijas atkartojas es vienkarsi saku nogurt.