lasāmviela

USS Preble firing her HELIOS laser system.

Man nepatīk tēja ar pienu.

Braucu mājās no darbiņa, nolemju izkāpt pāris pieturas pirms mājām, drusku pastaigāties, durvis atveras un aiz tām stāv... Lauva. Kurš ir nupat beidzis klaiņot ar citiem zvēriem un tagad dodas mājās.
Dikti sapriecājos. Mums ir lemts būt kopā, par to nav nekādu šaubu!

Are you gonna pick that shit up when it all comes tumbling down.

pakomunicēju ar gūgles mākslīgo intelektu
viņš, bļ, pamatinfo par tēmu ņem nez kāpēc no redita
ne tas, ka tas būtu kaut kā īpaši slikti, taču līdz perfekcionismam patālu

"Kuram gan nepatīk Ņujorka?" jautā Šmits par savu jauno mājvietu. Viņš intervijā "Sporta Studijai" atklāja, ka iepriekš ticis brīdināts par to, kas viņu var sagaidīt metropoles ielās. "Pirmais šoks man bija braucot [ar automašīnu], jo domāju, ka avarēšu 20 reizes piecu minūšu laikā."
-----------------------
Laikam Albertam, atriebjoties par Porziņģi, tā arī neviens nepateica, ka Ņujorkā ar mašīnām braukā tikai taksisti

es vienkārši absolūti un fatāli neuzticos neoliberālismam apvienojumā ar nacionālismu. nacionālisms kā lubrikants, lai šo visu norītu aŗi ļaudis, kas maybe mazliet šaubās, vai ta nu tiešām nauda ir galvenais... bet - pieķeram klāt drošības jautājumu un valsts atbalstītu rasismu un robežas un Ukrainu - jā, jā, labi, labi, protams, lai jau puiši cīnās

neoliberālisms un performatīva naudas un varas estētika šajā pasaulē ir valdījuši ļoti ļoti sen, un tos - kā masku un kā spēli - lieto arī cilvēki, kas sirds dziļumos tam netic, visa mūsu realitāte ir šo lietu piesārņota, un mēs no tā nevaram izvairīties, bet pie vēlēšanu urnām mēs varam izvēlēties!

es vienkārši to visu no sirds nīstu, un nevis tāpēc, ka esmu pati brīvprātīgi piespiedu kārtā padsmit gadus staigājusi šajā drag, un man vēl tagad ir šādas kultūras elementi - pirmkārt, es esmu Libra Raising, man vienmēr būs posh iezīmes, man patīk cēlmetāli, dārgakmeņi, labi apdares materiāli, visaugstākās iespējamās kvalitātes pārtika un alkohols, haute parfumerie, ar rokām gatavots apģērbs, iet pie kosmetologa, utt utt., bet es to visu redzu drīzāk kā KINK, kā visādas iekāres un augstas dzīves prasības, kas tomēr totāli nav galvenais, tās ir lietas, bez kurām es varu arī iztikt un nekad dzīvē uz tā nebūvētu ētiskas un filozofiskas sistēmas, vai redflagus vai dīlbreikerus, vai kādu apbrīnotu vai neapbrīnotu šo lietu dēļ, jo man reāli pietiek arī ar dieva mīlestību un aukstu peldi svaigā gaisā, es jūtos kā ļoti bagāts cilvēks, arī mežā lasot sēnes, yap, LIBRA RAISING, un es faking nesaprotu, kā tas neoliberālisms var cilvēkus apmāt līdz viņu sirds dziļumiem

es arī reizē apzinos, ka šeit mēs runājam tikai par politiskajām pārliecībām un es šeit, atšķirībā no mākslas, kuru taisu, nepretendēju uz absolūto patiesību
bet vienkārši neprasiet, lai es jūs cienu vai par jums balsoju
labi, es par šo vēl parakstīšu

Drama loves me: pat tad, kad aizgāju nobalsot, nokļuvu skandāla epicentrā: iecirkņa vadītāja brēca uz plikpauri ādas jakā. Aizdomīgais subjekts nupat bija izvilkts no iestādes pagraba un tikpat paaugstinātos toņos un ar stipru, zīmīgu akcentu aizstāvēja savas tiesības uz Krimu paskatīties, kur viņš balsos.
Es aiz šausmām automātiski, ar muguras smadzenēm, savilku saviem favorītiem plusus. Mīnusus gan kārtīgi aizkrāsoju. Nekas, gan jau arī tā derēs.
Bet brīžiem man liekas, ka man virs galvas ir iekarināts pašai savs mākonis. Kā Olafam no Frozen vai Travis solistam.
// pieļauju, ka incidentam pat nebija politisks raksturs; visticamāk, vīreli interesēja bez uzraudzības atstāti maki, telefoni vai jelkādas citas vērtslietas. Tā mums te Ķ-ragā dzīvojas

Es jau labprāt nopirktu lietotu Bianchi Pista rāmi labā stāvoklī, bet šaubos, ka tam var uzlikt dubļu bleķus.

Ukulele apology video.

Domāju, ka šajās vēlēšanās nebalsošu, jo nav vērts – jūs tāpat visi nobalsosiet par Progresīvajiem.

Subaru.

Kukaiņu pase.

Product name.

Es nejūku prātā, vismaz ne vairāk kā parasti, man šodien darbā agrā dežūra - pusē septiņos, vēl tramvajā sēžot, iespraudu sērkociņus acīs, lai neaizkrīt, un sāku rukāt.

Mans rīta dopamīns Mother Mother - It's Alright

Tik daudz darba, ka man jau ir sajucis septembris ar oktobri un oktobris ar novembri. Nemaz negribu domāt, kā būs ar decembri.
Un vēl tie mani principi. Biedējoši svarīgi. Reizēm gribētos kādu nolikt malā, lai vieglāk iet. Bet bail - ja nu tieši tas smagums ir tas, kas mani tur taisnu.