lasāmviela

īstenībā iepriekšējais nav attiecināms uz mani jo uz mana 4080S vidējais fps ar dlss3 un frame generation ir aptuveni 120. lai gan nevar noliegt reizēm ir mistiski frīzi, bet kopumā im fine.

bet tā es vakar pirmo reizi dzīvē piedzīvoju trauksmes evakuāciju no sabiedriskas ēkas. īsi pirms sākties otrajam cēlienam, atskanēja sirēnas, sāka mirgot signālspuldzes un balss paziņoja, ka ēkā ir ārkārtas situācija, visiem mierīgi, bet nekavējoties pamest ēku. pirmajā mirklī nevarēja saprast, vai tā nav daļa no izrādes, jo revolūcija, forma jauniešiem un tas viss, bet publika daudz nedomāja, cēlās kājās un bez panikas raiti pameta zāli. smieklīgi, ka tekstu atkārtoja latviski un igauniski, citās valodās ne. dažs publikā minēja, vai tik tā neesot reklāmas kampaņa cosmopolitēnam, jaunākajai igauņu invāzijai valmierā.
enīvei, izgājām visi ārā, foajē ar automātiskajām, ugunsdrošajām, viegli caurspīdīgām starpsienām jau bija sadalīts segmentos. par mēteļiem nebija ne runas. pat ja tiktu klāt, noteikti nedotu. stāvējām visi ārā, brāzmainajā vējā, ap nulli grādos savās teātra kleitās kādas krietnas minūtes desmit. ja ievilktos, netiktu pat mājās, jo mašīnas atslēgas mēteļa kabatā garderobē, dooh

kas tā par dziesmu? šķiet, iesaistīts ir šubrovskis. vārdos ir - jūras krastā. tāda ritmiska un smeldzīga.
dzirdēju vakar valmieras puikās, aranžētu un cita izpildītu, nemāku atrast oriģinālu

"Pāru Terapija" - heteronormatīvs sūds. bet lielāko īgnumu rada pat nevis tas, bet gan tas, ka kustību - lielāko no mākslām - izmanto tik ilustratīvi, un ilustrē ļoti aprobežoti atgremotas reālpsiholoģiskas lietas. horeogrāfiem vajadzētu zināt labāk, ne?
mūzika un scenogrāfija bija ok. horeogrāfija un scenārijs - viduvējības kalngali. drosmes necik.
Gada pārsteigums - Ģirts Krūmiņš dejo. Viņš man arī patika vislabāk no visiem uz skatuves. Viņš un Roberta Gailīte.

no tutrubas komentāra:

@shovon9412
2 hours ago (edited)
the kryptonite of PC gaming performance - UE 5

kad apskatnieks izmanto 4090 un sūdzas ka uz max neiet, tu vienkārši ZINI ka viņš nav spēlējis pirmo stalkeri, jo pirmo stalkeri uz max es varēju palaist kaut kur 5 gadus pēc tam kad tas iznāca. tikai toreiz nebija fsr un dlss. konsolisti kaut viņus jupis rāvis.

***
paskaties
dzelzceļa sliedes
koku aleja
vecā slimnīca
šeit tu piedzimi
un tepat blakus
tava tēva un vectēva
noliktā karote
nekur tev nav jābrauc
ne uz kādām spānijām
paliec tepat
dzīvo un karo te
dzīvo un
karo
te

Kādas tīrīgas un disciplinētas cibiņas iedvesmota, tīrīju plīti un aizdomājos - nez, cik laika cilvēki vispār velta mājas uzkopšanai? Vai visi uzkopj katru dienu? Vairākas reizes dienā? Katras pāris dienas? Reizi nedēļā? Reizi mēnesī? Un cik laika tas aizņem?
Es katru dienu tīru laikam tikai kaķa kasti. Pat trauki mūsmājās tiek mazgāti retāk, lai gan to mēs it kā darām pat divatā. Nu izņēmums ir kādas stihiskas nelaimes kā, piemēram, augļu mušiņas, kuras vienkārši ir jāsūc katru dienu nedēļu no vietas. Vai blusas, kuras, par laimi, sen nav bijušās (tuk tuk tuk pie koka). Un apmēram divas reizes gadā man uznāk maniakāla tīrības lēkme, kuru laikā tiek izmests vismaz konteineris ar visādiem štruntiem un noberzēts viss, līdz kam es vien varu aizsniegties (un ik pa laikam arī tas, līdz kam es aizstiepties nevaru).
Šo brīdi es, kā saprotams, ieskaitu pie tieši tādiem periodiem. Man ir pat excel tabula ar visām virsmām, kas jāiztīra!
Un kā iet jums?

ā, vēl es biju uz zeme, kas dzied. dontask. aaaaa, kad latviešu kino beigs piekopt to debīlo modi vilkt dialogus un likt 10 sekunžu pauzes starp katru pateikto teikumu. kas tas ir, vēlme uzsvērt dialoga nozīmību vai pārmērīgi sakāpināt filmas poētismu? nestrādā nevienā virzienā, mīlīši. palaistu raiti dialogus, filma būtu pusotru stundu, nevis divarpus un nevari acis noturēt vaļā. man nav iebildumu pret izciliem, gariem, lēniem tuvplāniem, bet ne jau dialogos.
ļoti jūtams bija budžeta mazums uz dekorācijām, lokācijām, bet to es nepārmetu. vēsturisku uztaisīt jau tā ir grūti un dārgi

beidzot tiku uz jauno jauno rīgas teātri

esmu sajūsmā par jaunajām, tiešām kvalitatīvajām telpām. 2. stāva tualete absolūti lieliska. mazliet samudžinājoša sajūta ar 3 pieejamām kāpnēm un savienojumiem, bet ja būtu nākusi 10 min pirms seansa un neklejotu apkārt, tad kustība uz un no jaunās zāles būtu skaidra, bez jautājumiem. decembrī būs lielā zāle, redzēs, kā ar to. bet tā bijām stundu pirms un uz kafejnīcām gājām 4 reizes (2+2). mīlīgi dzert savu glāzi un vērot, kā līmeni augstāk keišs čībās un halātā ar tējas krūzi pa tārpeju ((c) jrt būvinženieris, arī mans vīrs) šķērso pagalmu turpu šurpu

savukārt melnais gulbis mani nokaitināja tā, ka negribējās applaudēt. kas tas ir. programmiņā hermanis atrunājas, ka iestudēt krievus šobrīd var tikai tad, ja parādot to ļauno dabu (ļoti vienkāršojot). tādēļ viņš ieliek miškinā dostojevska izredzētās lielvaras monologu. bet, imo, tas ir tik bezgaumīgi un vulgāri - ar šādu soli mēģināt attaisnot tomēr nepārvaramo vēlmi kā pašu pirmo, atklāšanas izrādi jrt jaunajā zālē iestudēt dostojevski, iestudēt to krievu kasiķi. iestudē, ja jau tev tik ļoti gribas, bet neatrunājies un neattaisnojies.
otra lieta, kas ir skumji, bet neuzvelk. jaunie aktieri ir švaki. melnais gulbis - neticu nevienā acī. gaņam vienīgajam piestiprināts mikrofons, jo nespēj aizrunāt līdz black box augšai (kurā sēdējām, visus pārējos dzirdējām). un, protams, ir grūti būt tik izciliem kā jrt 2000. gadu pamatsastāvam. bet, piemēram, valmieras jaunie, īpaši meitenes ir ļoti labas. tā nav tikai jaunības vai mūsdienu vaina

Šis esot senākais zināmais tetovējums - atrasts Altajā uz 2500 gadu vecas skitu princeses mūmijas pleca

šogad ir vieglāk kaut kā lepoties ar savu valsti un tās dzimšanas dienu, kad prezidents ir nepārprotams triksteris. viņš mums ļoti piestāv - tam, kas mēs esam, nevis tam, kas mēs gribētu būt, jūtos mazliet tā, it kā mūsu valsts estētiski sevi ownotu tikpat stilīgi kā Islande un Somija.

Vispār labprāt jums veltītu vēl vienu Ingmāra Freimaņa dzejoli valsts svētkos:

*
Novembrī visbiežāk
Es ceļu galdā bietes.
Man patīk celt galdā
Bietes.

Man galdā 9999 ēdieni,
Jums galdā samtainā migla.
Baltajā cukurā mērcēti burkāni,
Jo cukurs atbruņo.

Biežāk gribas celt galdā
Un godāt vietēji audzētās bietes.
Biešu salāti nāk no zemes,
Kur bietes aug.

valsts svētkos es jums gribētu veltīt Ingmāra Freimaņa dzejoli "Latvija"


Skaties uz izkārtni.
Tur ir norādīts: Latvija.
Latvija Latvija Latvija.

Latvija Latvija Latvija
Latvija Latvija Latvija
Latvija Latvija Latvija.

Latvija, gļēvuli!
Vai skaidrs?
Šeit ir Latvija.

Latvija Latvija Latvija
Latvija Latvija Latvija
Latvija Latvija Latvija.

LA.LV Govju automatizētā slaukšana ar robotu kļūst arvien populārāka. Uzticot kādas funkcijas fermā veikt robotiem, var ievērojami uzlabot saimnieka dzīvesveidu un mazināt spriedzi. Viena no robotizētās slaukšanas sistēmām ir tāda, ko govis apmeklē pēc brīvprātības principa, respektīvi, kad to vēlas. Būtu labi, ja govis uz slaukšanu robotā ietu vismaz trīs četras reizes dienā. Jebkura novirze, kas govij rada stresu, ietekmēs arī robota apmeklēšanas biežumu un veselību. Piemēram, guļvietu kvalitāte, grīdu atbilstība, slimības, īpaši klibums u. c. Loģiski, ka govis slaukšanas robotu labprāt apmeklēs tikai tad, ja tās būs veselas, atpūtušās komfortablās guļvietās, spēs brīvi pārvietoties bez sāpēm un bailēm nokrist un ja fermas iekārtojums ļaus izvairīties no rangā augstākiem dzīvniekiem.

Man gan nenobira ne asarina. Rip motherfuckers. Vienīgais paldies T par to ko iemācījos par “formu”, no vina redigēšanas.

caur sviedriem un nedaudz asinīm man izdevās saskrūvēt mazāko kumodi, izdevās ielikt abas soft close atvilktnes (kas bija diezgan liels izaicinājums savienojumā ar veiksmi), bet kā lai ellē ratā iedabū iekšā tās mūsdienu eņģes (jeb - kā lai pieliek durtiņas), es nezinu. ir kāds youtube fool-proof video? moš jājautā chatgpt? viņš jau ir uzdarbojies par manu terapeitu, tagad varētu kļūt arī par mēbeļu whats-his-name, konstruētāju?

***
skat, jau vakaros
pagalmam pāri
koku ēnas
kā atmiņas slīd
aizvien tālāk un tālāk
bet rīt
pelni nobirs
uz tirpstošiem pirkstiem
tējas krūzē grims
izkusis laiks
un tu sagrābsi lapas
kā nosietas mēles
ne vārdu vairs
ne dziesmu
ne prieka
ej gulēt
tava maiņa galā
ej gulēt, draugs
ar tevi runā trieka