| Gaidot Godo |
[1. Nov 2010|17:49] |
Man reizēm tiešām ir ļoti skumji, ka es esmu kulturāls nejēga. Ok, vizuālā makslā esvēl kaut ko saprotu, bet literatūra, dramaturģija, klasiskā mūzika man pa lielam ir absolūti melna bilde. Bet ir taču tik daudz kā vērtīga, ko cilvēce radījusi šajos gadsimtos.
Tad nu kopš sestdienas es nožēloju, ka līdz šim nebiju redzējis "Gaidot Godo". Vēl es nožēloju to, ka jaucu asiņainās mērijas ar jēgeri... bet tas ir cits stāsts. Tas, cik labs patiesībā ir darbs liecina tas, ka pat neskatoties uz visai nekādu iestudējumu es joprojām nevaru pārstāt par to domāt. Fantastiski, ka var uzrakstīt kaut ko tik... "elpojošu". Aizdomājos cik ļoti smalks sociuma attēlojums tajā visā. |
|
|
| |
[31. Okt 2010|23:24] |
Vispār jau es gribeju rakstit par teātri, bet par to rīt...
Unforčunetlī tā kā es Cibu lasu ekstrēmi reti, visi "skaļie Cibas skandāli" man paskrien garam. Par laimi tikko uzdūros izvarošanas epopejai un sapratu, ka gribu no walkire bērnus... Nu vai kā minimums kopā sadzerties :D
|
|
|
| |
[29. Okt 2010|12:29] |
Šodien man riebjas Oslo! Šodien man riebjas mans darbs! Esmu nīgrs, neizgulējies un neēdis.
Ieslēdziet sauli! |
|
|
| |
[27. Okt 2010|13:07] |
|
Vispār jau es esmu dusmu pūce. Bet nav daudz lietu, kas mani tracina tik ļoti, ka gribas cilvēkam mest ar kaut ko smagu. Viena no tādām lietām - meli acīs skatoties. Un man pofig, ka tie ir "baltie meli". Naids ir ļoti spēcīga emocija. |
|
|
| |
[25. Okt 2010|23:30] |
Sapratu, ka esmu absolūts narciss un mani pie spoguļiem vispār laist nevar. Nu ok, rožej ņe višel, toties paskatoties uz sevi frontāli (tā lai no sāniņa labi izskatītos bik stāja jāpielabo) aš asaras acīs saskrien - skaists kā žīda bilde :D
Pa ceļam uz mājām klausījos Compay Segundo - dvēselē saule, visapkārt idille! |
|
|
| Auto |
[25. Okt 2010|11:07] |
Pagājšnedēļ gandrīz apmetos riņķī. Izrādās stūres pirksti bija lupatās - likās jau, ka mazliet peldu, bet ne jau tik traki.
Kas mani izbrīna, ka ne paša incidenta laikā ne pēc tam nebija nedz panikas, nedz citu kaut cik vērā ņemamu emociju. Mentāli uzsitu sev pa plecu, ka savaldīju mašīnu un piezīmēju, ka labi vien ir, ka mašīnā biju viens. |
|
|
| I am the god of heavy metal! |
[23. Okt 2010|11:26] |
|
5 dienas izturētas, sāku apsvērt ideju arī šodien aiziet. |
|
|