| SĒTA |
8. Jun 2005|23:45 |
Braucot uz maajaam rozes graamatniicas skatlogaa redzeeju Kamii blakus Marininai. Diivainas sajuutas, taapat kaa toreiz kad redzeeju super Neto vienaa chupaa samestus klasiskaas muuzikas diskus ar latvieshu alus dziesmaam, andra skujas un eldorado ierakstiem. Atceros, skolas laikos man ljoti patika Kamii un Sartrs, bet nu jau 5us gadus neesmu lasiijis pilniigi neko, kas mani aizkjertu. Sirreaala diena - puskurlaa maate, kas vienmeer dzird to, ko iedomaajas ka dzird nevis to ko kaads saka, pat ja to atkaarto vairaakas reizes, dejojoshi veciishi horeograafu eksaamenaa, beerns autobusaa ar McDonalds pacinjaa iepraustu Latvijas karogu un kronis visam - seeta ar lielu izgaismotu uzraxtu "SĒTA" uz taas.
Runaaju ar maasu, vinja teica, ka kontaktleeca grauzh acis un aizgaaja to pielabot, kaut gan es zinu, ka vinja aizgaaja raudaat, taapeec ka arii es nobirdinaaju skopu asarinju. Vinjai ir veel gruutaak nekaa man. Es jau arvien retaak meloju sev, ka manii ir kaut kripatinja radoshaa potenciaala vai kur nu veel talanta.
Es esmu slikts braalis, taadaas reizees gribaas vispaar nebuut, lai peecaak nenaaktos apzinaaties, ka esi slikts deels, viirs vai veel jo ljaunaak - slikts teevs - negribeetos par to atvainoties saviem beerniem.
Man nevajag Shmidres telekomunikaaciju impeeriju, man nevajag Skjeeles miljonu vekseljus, es tikai gribu, lai man un maniem tuvajiem viss buutu labi, bet shii veelme laikam piepildaama daudz gruutaak. |
|