| Kolka |
9. Jan 2012|12:31 |
Beidzot saņēmos aiziet uz Kola Cool. Biju tiešām patīkami pārsteigts, lai arī droši vien šī nebūs tā filma, par kuru vēl ilgi domāšu.
Lai gan, izejot no kinozāles, aiz muguras dzirdēju sašutuma vārdus "nu kā tā var dzīvot?" Var!
Man šāds šoks bija pirms gadiem septiņiem, kad devos uz dziļiem laukiem svinēt Jāņus pie bijušā klases biedra. Uz apdziedāšanu atnāca arī cilvēki no blakus mājām. Sievas aizgāja apdziedāt tālāk, bet vīri palika sadzert. Tā apātija, bezizejas un bezmērķības sajūta... Alkohols, kautiņi, kur dabūt naudu? Un kur tad liktu to naudu? Šmiga, vecenes... Man toreiz palika ļoti, ļoti šķērmi - inerta masa, bez iztēles un jebkāda iekšējā dzinuļa.
Ik pa laikam es atceros cik ļoti man dzīvē ir paveicies ar fantastiskiem cilvēkiem, kuriem ir mērķi, ambīcijas, vēlmes, idejas... |
|