| Par nepatīkamo |
[5. Feb 2009|11:07] |
Līdz šim krīze mani skāra visai pastarpināti – pat paziņas, kari zaudēja darbu man drīzāk izraisīja smaidu nekā rūpes – visi jauni, gudri – atradīs taču citas iespējas.
Vakar, pa ceļam uz darbu man pretim nāca vīriņš – diezgan pieklājīgi ģērbts, bet nez kāpēc radīja meža dīvainīša iespaidu. Sapratis, ka viņš vēršas pie manis, es izņēmu playera austiņas. „Sakiet, cik tagad grādi?” Es atcerējos „Šurika piedzīvojumus”, pasmaidīju un pateicu, ka nav ne jausmas. Un tad viņš teica: „Bet vai jums kāds darbiņš neatradīsies?” Es atvainojos, ka laikam nevarēšu nekā palīdzēt. Bet nu sajūta palika tāda dīvaina. |
|
|