| |
[5. Apr 2004|20:23] |
| [ | Sajūtas |
| | da nekaac | ] |
| [ | Skaņas |
| | Kenny Wayne Sheppard - Blue on black | ] |
Es pieceļos kā jau katru rītu - nomazgājos, saģērbjos, paēdu brokastis, paklausos ziņas un dodos uz darbu. Cilvēks jau tāds sabiedrisks kukainis vien ir – ņemas pa savu lauciņu, neredzēdams neko apkārt kā tāda skudra vai bite...
Spīd saule, es stāvu pieturā un gaidu transportu. No tramvaja izkāpj kāds vīrietis, izņem no kabatas saburzīto biļeti un met uz atkritumu urnas pusi. Papīra gabaliņš lido tik sasodīti lēni it kā pārvarot milzīgu pretestību tas griežas ap savu smaguma centru. “Matrix,” es nodomāju un noķeru rozīgo papīrīti, kas reiz bijis biļete. Vīrietis skatās uz mani manāmi apjucis. Kaut kas viņu ir izsitis no ierastā ritma – biļete neiekrita urnā; tā pat neaizlidoja garām, negaidītas vēja plūsmas vadīta; tā palika man rokā. Kā lai to uztver? Iebrukums viņa personīgajā telpā, palīdzības žests, rotaļa vai vienkārša garāmgājēja dīvainība? Droši vien pēc 15 minūtēm viņš par to vairs nedomās, bet visu dienu būs sajūta, ka kaut kas nav tā kā vajag, ka kaut kas ir aizmirsts vai neizdarīts.
Viņš ir pārāk aizņemts, lai pievērstos tādiem niekiem. Siluets mēteļi pazūd pūlī.
Es skatos uz rozā papīra gabaliņu savā rokā, tas izslīd man no plaukstas, to aprij atkritumu spaiņa pavērtā mute.
Manu apziņu pārņem tumsa. Koki, zibošas mājas, cilvēki – es esmu transportā.
Datora šņākoņa... Es lasu uz monitora: “Voleru osta, Rīga, zilā iela 3 – egles zāģbaļķi 18-40 Ls/m3”. Un kam man tas viss? Nav ne jausmas, vienkārši kā kārtīgam kukainim man jārūpējas par savu un savas saimes labklājību.
Kāda jēga meklēt dziļāku nozīmi? Priekš kam sarežģīt lietas? Dzīves jēga... to laikam izdomāja kāds dīkdienis. Dzīvo, strādā, baudi, mirsti. Nav taču nemaz tik sarežģīti.
Man šeit ir pieriebies, laikam iešu projām no darba, izņemot naudu taču tāpat nav ko zaudēt. Bet ko iegūt? Iluzoru brīvības sajūtu? Kaut vai! Vairāk laika zvaigžņotām naktīm, vairāk laika labai mūzikai, vairāk laika mīļotiem cilvēkiem...
Par to lai šodien vīna glāzes ceļas! |
|
|