| Gadi skrien ka stirnas... |
[12 Apr 2012|11:44pm] |
...un nenāk atpakaļ!
Es dzīvojos! Kārlis_i arī, es tā skatos! Prieks redzēt un satikt!
Ui, kā viss mainans, kā mēs augam un kā mēs maināmies!
|
|
|
[16 Apr 2006|06:13am] |
|
Kad jūtat stresu...paēdiet...kad būsiet paēduši jūs drosi vien jutīsiet nelielu nogurumu...paguliet...kad pamodīsities,nezināsiet kādēļ gan būtu jāceljas...tāpēc...paguliet vēl....kad apniks gulēt...[mmm...diezin vai tas kādreiz notiks...]...ja nu tomēr....jūs būsiet gan paēdis,gan izgulējies....vienvārd sakot vairāk vai mazāk apmierināts,tādēļ kādreizējais stress jūs nenomāks...jo par ko gan vērts būtu uztraukties......tāpēc dzīvosim veselīgi-paēduši & izgulējušies =]
|
|
|
[14 Jan 2006|11:00pm] |
|
...tas liek justies tā, it kā nekas no darītā nebūtu pietiekami labs!
|
|
|
[28 Dec 2005|11:43pm] |
Brīvdienas manā gadījumā ir izdomātas, lai pārgulētu jēgu! Tā noilgojusies pēc vēliem vakariem un rīītiem, ka nu jau nāk virsū otra galējība.
Diezgan štruntīgi Ziemassvētki, bet jātic un jācer, ka Jaunais gads būt labāks, jaukāks un mīļāks!
|
|
|
[18 Dec 2005|07:53pm] |
| [ |
mood |
| |
raudulīgs |
] |
| [ |
music |
| |
kkas latvisks |
] |
Es tikko pārlasīju vecos ierakstus! Pilnīgi asariņa nobira pašai par sevīm.Varbūt atsaktoties atpakaļ varētu teikt, ka nebija tik traģiski, bet tur jau tas joka, ka BIJA GAN! Un vēl joprojām es daudzējādā ziņā jūtos tāpat! Šis te bija rakstīts kkad! :
Viņi nezina...
Bāc nu tie, kas saka, ka varu, nezina, kā es jūtos, īpši vakaros, kad viena sēžu un zaurēju kaut kādas "gudrības" galvā! Viņi nezina neko vairāk kā to, ka es smaidu un cenšos būt optimistiska! Viņi nezina, kā ir, kad galva sāp kā vēl nekad & asaras rit pār vaigiem bez apstājas. Kaklā tāds kamols. Viņi to nezina, jo rīt atkal būs jauna diena ar jaunu smaidu. Tā jau nav, ka tas smaids ir samākslots, bet tas parāda tikai vienu, ka man ir prieks būt kopā ar tiem cilvēkiem. Un tad neizbēgami pienācis vakars/nakts, kad turpinās iknakts rutīna. Viņi nezina, jo nekad to nav izbaudījuši.
|
|
|
[13 Dec 2005|12:13am] |
|
..,kad citu laime kā spilgta gaisma kož acīs. Kad noirušo valdziņu varāk par gludajiem. Ne jau pasaulei tev jāsaka, ka gribi saņemties. Ka Ziemassvētku brīnumā meklē spēku un atspēriena punktu nākamajai dienai, mēnesim, gadam. Uzdrīksties to pavisma klusītēm pačukstēt pats sev. Ka centīsies. Pa sprīdim, pa solim pretī saulītei virzīsies, cerību un spēku pasmēlies. Noticot, ka izdosies..
|
|
|
[04 Dec 2005|05:31pm] |
|
Kātrtējais dzīves pagurums.
|
|
|
[03 Dec 2005|05:01pm] |
|
Ziemassvētki ir brīnišķīgi svētki, bet atkal jūtos neizsakāmi skumji
|
|
|
[21 Nov 2005|11:30pm] |
|
Ka man gribētos te visu ierakstīt, kas ir noticis, ko es vēlos, par ko sapņoju, pēc kā ilgojos! Liekas, ka tad visi uzzinās to, kas nav domāts citiem! Apbrīnoju kārli_i - raksta visu, kas uz sirds! Nu vismaz tā izskatās!
|
|
|
[13 Nov 2005|11:38pm] |
|
Bažas par to, ko teiks citi, ir nozīmīgākais šķērslis mērķu sasniegšanā. Uzraksti stabiņā visus to cilvēku vārdus, kuru viedoklis tev svarīgs. Tad pievelc krustiņu tiem vārdiem, kuru viedoklis ir svarīgāks. Visbeidzot atzīmē tos, kuri ir īpaši svarīgi. Izrādīsies, ka divus krustiņus būs saņēmis viens vai pat neviens no saraksta. Kāpēc gan tādā gadījumā uztraukties, ko domā citi?
|
|
|
[04 Nov 2005|12:58am] |
|
Reizēm pēc kāda skumstu tik ļoti, ka vēlos izraut to no saviem sapņiem un apskaut.
|
|
|
[02 Nov 2005|10:39am] |
|
Ilgu laiku man šķita, ka dzīve, īsta dzīve tūlīt, tūlīt sāksies. Bet vienmēr bija kaut kādi šķēršļi manā ceļā, kādas nepārvarētas problēmas, kādi nepabeigti darbi, kādi nesamaksāti parādi. Kad es šīs lietas nokārtotu - tad gan dzīve sāktos. Bet beigu beigās man nāca apgaismība - šie šķēršļi ir mana dzīve! Viss notiek pa īstam!
|
|
|
[26 Oct 2005|10:17pm] |
Cilvēks, kurš runā par citiem, ir tenku vācele;
tas, kurš runā par sevi, ir garlaicīgs.
Kāds tad ir spožs sarunu mākslas meistars?
|
|
|
[09 Oct 2005|10:38pm] |
|
Tad, kad kādam no manīm kaut ko vajag,tad pēkšņi baigā draudzība parādās
|
|
|
[06 Oct 2005|10:47pm] |
| [ |
music |
| |
kaut būtu klusums....ššš |
] |
Ienīstu vienu (un vēl daudzas citas) savu īpašību, ka gribot negribot es analizēju, pārdomāju kādu savu rīcību. Protams, ka nonāku pie kaut kā negatīva un tad sevi tirdu ar pārmetumiem! Tizli.
Šovakar man Rūdža pateica, ka esmu forša un jauka. Patīkami tādus vārdus reizēm dzirdēt, īpaši tad, ja sevī saskati tik daudz negatīva.
|
|
|
[18 Sep 2005|06:50pm] |
|
Nu jau ir pienācis tāds vecums, kad tev vairs neliek izvēlēties garšīgāko konfekti, vai izvēlēties kam iet pie rociņas! Nu jau jāsāk domāt pat to, ko gribu darīt pēc konču ēšanas perioda. Nezinu kā pārējiem vidusskolas beidzējiem ar tām idejām un dzīves izcili plānotiem mērķiem, bet nu es......ai, nekas! Nu jāsāk pievienoties tiem, kas neko īsti nezina! Reizēm liekas, ka citu vietā būtu izlemt vieglāk, bet tad kāpēc manā vietā neviens negrib izlemt,protams, izņemot vecākus, jo tie jau man ir izdomājuši piemērotāko skolu, amatu un arī dzīves vietu - HA. Droši vien, ka es tāda viena, kas domās līdz pēdējam brīdim un tā pat nebūšu par neko īsti pārliecināta.
|
|
|
[17 Sep 2005|10:38pm] |
|
Spcīgi un jocīgi! Draugos atnāca 2 vēstules no ļoti senas draudzenes. Es izlasīju, atbildēju. Pēc laika skatos, vēl 2 vēstules! Atveru.Nobrīnos.Izlasu vēlreiz tāspašas 2 vēstules ,kuras jau biju izlasījusi un atbildējusi uz tām. Es izdzēšu tās pašas 2 nelaimīgās vēstules. Tikko atkal 2 vēstules atnāca - uzmini, kuras? Jokaini, labi, ka viena neesmu mājās :DDDDDD
|
|
|
[17 Sep 2005|10:07pm] |
|
Man jau bija tāda sajūta, ka tas notiks atkal! Tad jau nemaz vairs nav vērts mēģināt. A varbūt ir?
|
|
|
[09 Sep 2005|08:02pm] |
|
Man ir apnicis būt vienai! Cik ilgi es viena iešu mājās no lekcijām, semināriem un skolas? Protams, ka šeit neskaita tos, kas man velkas līdzi, jo es jau nu nebūšu tā,kas pateiks - ej dirst, nelien vai kaut ko tml. Šodien gribējās aiziet uz to sasodīto gājienu, bet vai tad man bija kāds cilvēks pazvanīt un sarunāt -davai ejam! Bļāviens kā gribētos. Pagaidām man dzīvei turpinājumu redzu šādu: Nolikšu eksāmenus ciešami B,C līmeņu robežās. Tāteikt nekas īpašs uz citu "zvaigžņu" fona. Tālāk pilnīgi pelēka dzīve, kuru pavadīšu kaut kur,kur mani neviens nepazīs.Varbūt pazīs pēc raksturojuma-tā, ar tiem matiem, nu ar to taisno degunu, vai kaut kā tā! Grandiozi. Daudzi saka, ka nekad dzīvē nekad nebūs tik daudz draugu kā skolas laikā -tad jau uz draugiem savā dzīvē varu īpaši necerēt
|
|
|
[11 Jul 2005|05:15pm] |
|
Man ir briesmīgi garlaicīgi. Lai īsti varētu saprast, kādā garlaicības pakāpē es jau esmu, tad ziniet - sēdēju McDonaldā un pat gribēju lai kāds man apsēžas blakus un izstāsta savu dzīves stāstu.
Tikšanāš sarunāta tikai pēc 18.00, tad nu es jau no 13.00 klaiņoju pa šito smirdīgo Rīgu šitdā supper laikā, kad būtu labāk aizgājusi uz jūru, aaaaa...
|
|