m_bb

Vakar R dikti saskuma par, viņaprāt, manu pārāk lielo draudzīgumu ar Ch. Nu, ok, mēs bijām viņa vecāku gultā un viņš man rādīja savu, khem, apakšējo apmatojumu, BET mēs sēdējām un es neko nedarīju, tikai ķiķināju, un es biju dzērusi. Nujā, un R stāvēja durvīs un uz to noskatījās. :P Kāris apgalvoja, ka R ir dusmīgs, bet, bāc, viņš izskatījās tik ļoti nelaimīgs, ka tas ir ļaunāk par jebkurām dusmām.

Un, lūk, es nolēmu atturēties no darbībām, par kurām uzzinot, R varētu būt tik nelaimīgs.
Tikai mums īsti nesakrīt domas, par ko ir iemesls kļūt skumjam. Mazais zaķītis.

Tātad, mierinājums Leldei- es klausos un dzirdu, ko man saka, bet uztveru tā, kā gribu, nevis kā tas ir domāts. :D

Kas paliks, ja beigsies mīlestība?

R vakar teica: sex un blatošana, vadāšot mani kā aksesuāru apkārt un izrādīšot. Tīri forši, ne? :D

Bet es zinu, ka jutīšos drošībā, siltumā un mierā ar viņu. Ka manas vēlmītes tiks izpildītas, ja vien tas būs iespējams. Mums gandrīz vnm sakrīt humora izjūta, man, paldies Dievam, patīk mašīnas, abi esam ģimeniski, patīk lieli suņi un mazi kaķi. Ar viņu būšu aprūpēta, neviens cits man nekad nav devis tik daudz uzmanības, bet viņš mani arī var nopērt kā mazu bērnu, ja esmu galīgi neciešama. Jā, un tāda bērnišķa pēršana ir vienīgais fiziskas ietekmēšanas veids, ko viņš atļautos. Nē, vēl arī sakratīt! :P Un mums abiem garšo dažādi ēdieni, ne tikai kotletes vai karbonāde, viņš nav "mammas mazais dēliņš", tā ka jāvāc aiz viņa nebūs. Rokas viņam aug īstajā vietā un mums ir līdzīga izpratne par kārtību. Abiem atrodas ko darīt arī atsevišķi, lasīt, filmas, kompītis, draugi. Līdzīga izpratne par naudu. Vispār, līdzīga izpratne par lielāko daļu pasaules. :P
Un, khem, ne jau velti mēs esam aktīvi kā trusīši, un gan jau arī bez mīlestības būtu labi arī tajā jomā. :D

BET ar mīlestību tomēr ir foršāk! :)

Vakar paspēju 3 reizes sastrīdēties ar vecmāmiņu par ēšanu. Viņa ir dziļā pārliecībā par maniem ēšanas traucējumies, es ZINU, ka ēdu normālā daudzumā. Ai, te vnk apstiprinās mana&R teorija par "vecmāmiņupaaudzes" dīvaini pārspīlēto attieksi pret ēdienu. Gan tāpēc, ka viņas ir piedzīvojušas laikus, kad bija jāēd, tad kad bija ēdiens, jo tā jebkurā laikā varēja pietrūkt, gan tāpēc, ka ēdiena gatavošana ir viens no galvenajiem veidiem, kā viņas izrāda mīlestību.

Nu, neko, šodien abas klaiņojām pa veikaliem un aizbraucām uz neesošu kino, kas gan "Izklaidē" ir, bet atvērts vēl nav. :P

Aizrautīgi aplīmēju savas klades, kaut arī nav ne jausmas, kad man sāksies "skola". :P

Un es diezgan daudz esmu domājusi par Lexas tekstu: "Mīlestība beigsies, jaskatās, kas paliek pēc tās". Bet par to- citreiz. >:)

Viss, tagad es izdomāju, ka man vajag rakstīt dienasgrāmatīgus ierakstus. Kas, kad, ko, kāpēc un ko es par to domāju.

Visa pagājusī nedēļa ar Rūdžu. No sākuma, kā jau vasarās, pastrādājām. Nu, ok, šoreiz es nenesu dēļus/ stiklus/ būvgružus, nekārtoju viņu šķūni un nejaucu malkas šķūnīti, bet gan darīju tādus tīri sievišķīgus darbiņus kā ābolu&bumbieru lasīšana, iešana uz Maximu pēc piena, braukšana pēc viņa Mātes mašīnas ar riteni. Vispār, man patika tīri labi. :P
Ununun tad uz Liepāju. Forši pavadītas dienas! 3dien aizbraucām, iekārtojāmies, pavazājāmies apkārt un pa veikalem, sapirkām pārtiku un paēdām restorānā. Nu tā, pa ģimeniski blatno. Ha, mums pat sexa nebija (vakarā), jo es aizmigu, kamēr viņš paijāja man galvu un skatījās kkādu filmu par policistiem.
4dien izstaigājām Liepājam "Nošu takas". Kājas krita nost, lai gan viņš nopirka iešļūcenītes par 1,50Ls un es- vienas par 3,50Ls un kurpes tirgū, par ko sākumā prasīja 10Ls, bet es nopirku par 7Ls. :D Karooč- abas manas jaunās kurpes tika valkātas tikai notinot kājas ar čupām leikoplasta. Bijām uz multenīti. Kino- 1,60Ls. Pārtikām no desmaizītēm unsausajām zupiņām, un viņš man taisīja milijoniem tējas. Un es tikai gulēju un teicu: "Rū, vari padot gurķīšus, lūdzu?", "Rūū, atnāksi mani samīļot?" un "Rū-ūdž, uzsegsi man vēl vienu segu?" Man patika. Un ļoti. :) Vispār, ir tik ļoti, ļoti forša sajūta, ka es zinu- par mani parūpēsies.
5dienu pavadījām cepinoties jūrmalā, ēdot čupām maizīšu, ko sasmērējām līdzņemšanai uz jūru, lasot katrs savu grāmatu saulītē un sānu pie sāna, dzerot sidriņus un aliņus, un beigās aizejot uz kino noskatīties Tarantīno filmu, pēc kuras nezini, smieties vai raudāt, un nav ne jausmas, ko teikt. Ai, nē, tās nebija beigas! Vēl aizmaldījāmies uz Ziemeļu molu un nespājām aizmaldīties uz Ziemeļu fortiem. Tā vietā kratijāmies pa briesmīgiem ceļiem, kuru vidū un malās uzglūnēja urlas. :P
Nujā, 6dien sakrāmējāmies, izvācāmies, aizbraucām uz Cīruļu Zoodārzu, tikām līdz viņa mājām, skatījāmies filmas par supervaroņiem un amerikāņu koledžu, un tad man nācās cīnīties pret briesmīgāko iekāri manā mūžā, jo kkādā naivuma/stulbuma uzplūdā nebijām nopirkuši baloniņus. Ja pie tā vēl komplektā man nebūtu mēnešx, es, goda vārds, viņu vnk... Hah, ceru, ka šitik tālu neviens neizlasīs. :D
Lai arī kā, jau no paša rīta braucu prom, visa vakardiena pavadīta pie kompīša, šodien braukšu ar brāli uz Kino un nopirkt kādas 3 klades augstskolai. Un pildspalvas. Un kādu krūšturi, hah.
Pie manis 3dien domā braukt 2 mani draugi (katrs sava dzimuma) un, jejbogu, es zinu, ka te viņi abi savstarpēji piekrāps savas otras pusītes. Atkal. Ceru, ka mēnešx vēl būs un pasargas mani no grupņika. Ha! :P

"Aktieros" netku, bet es jūtos atvieglota, jā, un vīlusies, bet ne bēdīga! Arī dusmīga, bet skumja ne. Hmm. Dīvaini gan. Laikam jau manas smadzenes ir pelnījušas tapt lietotas. :P man tik sen nav bijusi tāda patiesa rakstīšanas iedvesma. Nekā skaista vai īpaša. Nē, nē, tā ir pa pilnam, tikai rakstīt par to nevēlos. Vāāh. Tāpēc jāsatiek Lelde, jāuzrīko Kedaiņu vakars. Mhm.

Nekad un neko neesmu gribējusi vairāk. Vai nu nedēļas beigās būšu TRAKI laimīga, vai tikpat traki sakrenķējusies. Jebkurā gadījumā, man šķiet, ka, laimīga vai krenķīga, nedēļas nogalē būšu Jelgavā. Un, tagad mans lūgums- Ja es netikšu, lūdzulūdzu, nežēlojiet mani, ja vien negribat redzēt behemotiņa asaras! :D

Nuja, tagad laikam jāiet gatavoties, pārvarot bezcerību, kas pārņēma paskatoties dažas "konkurentes" draugiem.lv. Ekekekekek.

Dzert svaigi spiestu apelsīnu-citronu sulu ar pusglāzi ledus, skatīties "Mama Mia" un ēst olīvas-fetas sieru Grieķijā ir pavisam cita sajūta! Pat tad, ja to nedara visu kopā.

Man ir neliels dzejas pārsātinājums. Vispār, tāds neliels "dziļuma" pārsātinājums. Es tagad tiktik ļoti gribu klubiņus, kokčikus (jājā!) un, vairāk par visu, kādu nenormāli seksīgu vīrišķi, kura spēcīgajam pavedēja talantam man vajadzētu pretoties. >:)

Man neliek mieru jautājums- ko MŪSU draugi darītu, ja uzzinātu, ka es krāpju Rūdžu. Mani nepamet doma, ka Lelde būtu manā pusē, lai arī cik šokēta(?), Ch domātu un izrādītu, ka esmu debīla, Kāris berzētu rokas, ka neesmu nemaz tik labiņa, Ieviņa būtu sašutusi nēēnormāli, Līģis, hmm,... Mana iztēle šajā jomā tā BAIGI labi nestrādā. :P

Mani mati ir visčirkainākie, esmu visnotaļ drūma, neņemot vērā manu laimīgi apmierināto baseins-saule-jūra-ēdiens-miegs-dzeja-baseins-saule-... dzīvesveidu. Nē, ok, peldot vannassiltā baseinā un vienlaikus sauļojot dibenu, ko piesedza par stringiem pārveidotas peldbiksītes, es smaidīju īsti čestīriski.

P.S. Es nesaku, ka es viņu krāpju! Nekrāpju.