Mani arvien vairāk vilina sabiedriski aktīvas mājsaimnieces loma.
Tādas, kura ir patronese, piemēram, kādam teātrim, dažiem kultūras un vairākiem labdarības pasākumiem, tiek aicināta uz pirmizrādēm, izstāžu atklāšanām, inaugurācijas ceremonijām, bet atšķiras no "Sabiedrības dāmām" aktīvas un mērķtiecīgas darbošanās dēļ. Kādā nebūt jomā.
Tādas, kura ir patronese, piemēram, kādam teātrim, dažiem kultūras un vairākiem labdarības pasākumiem, tiek aicināta uz pirmizrādēm, izstāžu atklāšanām, inaugurācijas ceremonijām, bet atšķiras no "Sabiedrības dāmām" aktīvas un mērķtiecīgas darbošanās dēļ. Kādā nebūt jomā.
Atlikušajā laikā varētu veidot brošiņas, šūt kleitas, tamborēt čupām čībiņu un, ja paietu kādos kursos, gatavot ēst. Lai gan pavārmāksla mani vairāk pievelk no rezultāta baudītājas pozīcijām.
Ai, jā, un rīkot pēcpusdienas tējas pasākumus labdarības biedrības dalībniecēm, piparkūku vakarus/ mežonīgas zaļumballes draugiem un balles tiem Svarīgajiem (hah) cilvēkiem, kas būtu saistīti ar patronesīgo darbošanos.
Protams, jāseko dzīvei, nebaidoties aktīvi iesaistīties.
Ak, kur ir mazā/ melnā vakarkleita un pērļu virtene? Un uzturētspējīgais vīrietis?