10:48 - shkjirstiiju pagaajusho Sestdienu...
..'well...I can dream can't I?'
10:59
tik daudz domu par jaunaam kurpeem..
vecaam kurpeem..
tavaam kurpeem..
manaam kurpeem...
kaadas kurpees buutu gribeetu Tu?
sveshvalodu metaforas!
jopcik!
16:12 - [lija]
Tā bija lija, viņa knābāja manas kājas. Zābakus un zeķes jau bija pārplēsusi un bija tikusi līdz kājām. Nemitēdamās knābāja manas kājas, tad nemierīgi pameta man virs galvas vairākus lokus un turpināja darbu. Garām gāja kāds kungs, brītiņu pavēroja notiekošo un tad pajautāja, kāpēc es liju paciešot. "Es taču nespēju aizstāvēties," es teicu, "viņa atlaidās un sāka mani knābā"t, es, protams, gribēju viņu aizdzīt, pat mēģināju žņaugt, bet tādam radījumam ir milzu spēks, viņš jau grasījās mesties virsū manai sejai, tad jau labāk upurēju kājas. Nu jau drīz tās būs pavisam saplosītas." "Kāpēc jūs ļaujat sevi tā mocīt,"sacīja kungs, "viens šāviens un lija būs pa galam." "Vai tiešām?"es jautāju.'"Un jūs varētu to nokārtot?" "Labprāt," sacīja kungs, "man jau tikai jāaiziet līdz mājām un jāpaņem šautene. Vai varēsiet vēl pusstundi;nu pagaidīt?" "To gan es nezinu,"noteicu un uz brīdi sastingu sāpēs, tad sacīju: "Lūdzu, varbūt tomēr pamēģiniet!" "Labi,"sacīja kungs, "es pasteigšos" Kamēr mēs sarunājāmies, lija uzmanīgi klausījās un viņas skatiens visu laiku ceļoja no manis pie svešā kunga un atpaka;l. Es redzēju, ka vi;na visu ir sapratusi, putns pacēlās gaisā, tālu atliecās atpakaļ, lai atvēzienam būtu lielāks spēks, un kā šķēpmetis iecirta knābi man mutē līdz pašiem dziļumiem. Atmuguriski krizdams, es sajutu milzu atvieglojumu, jo manās asinīs, kas piepildīja visas dzīles un plūda pāri visiem krastiem, lijai neglābjami bija jānoslīkst.
/francs kafka/
noraava jumtu!
pa iistam!
un kas ir tava lija?
es saveejo uzreiz identificeeju!
18:12 - vēl viens - [ ikdienišķs notikums]
Ikdienišķs notikums; to visu pārciest - patiesi ikdienišķa varonība; A. ir jānoslēdz kāds svarīgs darījums ar B., kas dzīvo kaimiņu ciemā H. Viņš dodas uz H., lai ievadītu sarunas, turpceļu pieveic 10 minūtēs, tā pat arī atpakaļceļu un mājās dižojas ar šo neparasto ātrumu. Nākamajā dienā viņš atkal iet uz H., šoreiz, lai darījumu šoreiz lai darījumu noslēgtu līdz galam; tā kā paredzams, ka tas prasīs vairākas stundas, A. iziet no mājām jau agrā rītā; kaut gan visi blakus apstākļi, vismaz pēc A. domām, ir tādi paši kā iepriekšējā dienā, šoreiz viņam ceļā paiet desmit stundas. Kad A. pārguris vakarā nonāk ciemā H., viām pasaka, ka B., noskaities par A. neierašanos, pirms pusstundas devies pie A. uz viņa ciemu; patiesībā viņiem būtu vajdzējis satikties. A. tiek dots padoms pagaidīt, B. jau drīz atgriezīšoties. Taču A., noraizējies par savu darījumu, tūlīt pošas ceļā un steidzas mājup. Šopreiz viņš ceļa gabalu noiet gluži vei vienā mirklī, nemaz īpāsi nepiedomādams. Pārnācis viņš uzzina, ka B. esot ieradies viņa mājās pavisam agri, vēl pirms A. aiziešanas, viņi taču vēl esot satikušies ārdurvīs, B. atgādinājis viņam par darījumu, bet A. esot atbildējis, ka viņam patlaban neesot laika, jo ļoti steidzami jādodas prom. Kaut arī A. izturēšanās bijusi pavisam neizprotama, B. tomēr esot palicis, lai A. sagaidītu. Viņš gan jau daudzas reizes apvaicājies, vai A. ir atgriezies, tomēr vēl joprojām atrodoties augšā, A. istabā. laimīgs, ka beidzot varēs ar B. runāt un viņam visu paskaidrot, A. skrien pa kāpnēm augšā. gandrīz jau nonācis galā A. paklūp, sastiepj kājas cīpslu un, aiz sāpēm vai samaņu zaudējis, nespēdamsvairs pat pakliegt, tikai tumsā smilkstēdams, dzird un redz, kā B., nav īsti saprotams, lielā attālumā vai tepat blakus, nikniem, smagiem soļiem kāpj pa trepēm lejā un pazūd pavisam.
atkal noraava!
nu, mans visu cienījamais A..paskaties rinķī un beidz skriet!
ja?
18:47
tuuliit buus liela diena!*
bet ne man!
kaut gan savaa zinjaa arii man..
jo man buus iemesls izkusteeties un.. aiziet!
* tikkai uzzinjo..lai varu posties!