Andromeda

October 7th, 2014

08:51 pm

Es cenšos priecāties. Par mazajām lietiņām. Kaut kā. Dzīve bez apstājas ir apstājusies. Rudens ir atnācis un tagad man arī ir auksti bez Tevis. Bet es taču priecājos par aizdegto sveci un vīraku, kas iesūcās sienās, drēbēs un pat segās, kurās es cenšos noslēpties no pasaules. Es priecājos par karstām dušām un sausās zupas maisījumu. Es priecājos par 15 minūšu gājieniem uz darbu un no darba, bet ar papēžu vienīgajiem zābakiem, kurus nīstu, tā ir vairāk pusstunda. No rītiem uztraukuma, panikas un baiļu mikslis, kas izkliedējas tikai dienas gaitā, kad prāts sāk ienausties no bezjēdzības. Brīvdienas nekad nav pietiekoši garas. Nav spēka. Bet es priecājos par kafijas krūzi vai zaļās tējas krūzi, kurā var noslīkt.


Dzīve bez apstājas ir apstājusies. Nu dien.
Powered by Sviesta Ciba