- 17.4.05 20:46
- Visiem sen zināmā patiesība jeb proletariāta miega dziesma...
Kādēļ sēžam vienā laidā,
Domādami kā būs rīt?
Sūdabrāļi dzīvi maitā,
Jāsāk zagļus pārmācīt!
Nu tik būs, jo esam daudz,
Kam šīs lietas nepatīk.
Dumpis jau pie durvīm klaudz.
Nelaidīsi? Iznesīs!
Ejam, brāļi! Ejam taču!
Kādēļ klusums iestājies?
"Ko ta' mēs?" un uzsit klaču.
Vienmēr viegli padoties.
Sēžam biksēs. Laimi gaidam.
Jaunie laiki. Nu tik dos!
Kas tev dos? Nav vietas smaidam.
Caurās bikses novilks nost.
Mācītāji krustiem, fīčām
Paradīzi atnesīs.
Dievs ir miris, Jātic Nīčem.
Pēdēj's ābols nolasīts.
Gaidiet, kad jums nesīs kūkas,
Svaigas, gardi izceptas.
To, ko ēdat, ēd pat cūkas-
Viņu galda pabiras.
Klausiet vispārīgām frāzēm,
Kuliet tās kā tukšus salmus.
Galvenais, ka sirdī miers
Svētdienās, kad dziediet psalmus.
Nav jau jēgas tam, ka rakstu.
Labāk zobens jāiet trīt.
Ja mēs spēku sevī rastu,
Spētu viņus zemē mīt! - 0 (bez)jēdzīgi tekstiteu ir ko teikt?
- 5.4.05 19:53
- Nesen atcerējos piedūrienu , karoč'! Apmēram 7. klases beigas, atzīmes jau izliktas... Skolotāji vēl veic pēdējās jautājumu aptaujas. Sēžu bioloģijā, labās rindas pēdējā solā, priekša man sēž Krūms (tie, kas pazīst, apliecinās, ka tas ir brīnums, mēs ar Gunču fizikā izvirzījām teoriju, ka no viņa deguna var uztaisīt 8. pasaules brīnumu... neprasiet kā). Tātad, skolotāja jautā:"Ar ko barojas alksnis?" Es uzreiz ceļu roku - loģiski ar saknēm. Krūms man jautā, jo grib izcelties, bet es pasaku:"Ar bērzu!" Nu ko man šeit vēl piebilst? Viņš to pateica skolotājai... amn par grūti aprakstīt viņas sejas iztieksmi, katrā ziņā viņa nobālēja un laikam padomāja:" Ko es esmu iemācījusi?" Skolotāja sāka bļaut uz nabaga Krūmu, gribēja samazināt pat atzīmi gadā! Protams, mans MASTERPLĀNS bija izdevies un rēcu par šito vēl ilgi un dikti.
P.s. Krūmam atzīmi nesamazināja. - 1 (bez)jēdzīgi tekstiteu ir ko teikt?
- 2.4.05 23:32
- I like it...
Mežs, jau krēslo, galvas karstas
Divi stāvi nebeidz skriet.
Tālumā skan ļaužu balsis,
Suņi pārstājuši riet.
Ritmiski čurkst sniegs zem kājām,
Plaušas plēš no aukstā gaisa.
Izrāvušies tie no mājām-
Tā kā kucēni no maisa.
"Apstāsimies lūdzu, brālīt,
Es vairs knapi kājas velku!"
"Laikam viss!", un sāk viņš kāsīt,
Mēģinādams atgūt elpu.
Mēness gaismā koku ēnas
Stiepjas nebūtības galā.
Aizsalušas visas vēnas
Asins stindzinošā salā.
Apkārt klusa nolemtība,
Gari soļi, nopūtas.
Mieru izjauc vilka dziesma.
"Brāli, stāvi! Vai, kas tas!?"
Pelēks vilks tos asi vēro;
Kažoks sniega segā jūk.
Uguns sārtas acis kvēlo,
Rūciens. Pauze. Virsū brūk!
Cīņa beidzas ļoti ātri.
Nazis rīklē- zvērs ir veikts.
Pilieni no kājas sārti-
Slikta zīme, maigi teikts.
Nevar tālāk doties brālis;
Māsa sniegu tīrīt sāk.
Mugursomā zari, tāsis,
Dzirksteli tad liek tiem klāt.
Pāri aukstam vaigam tāli
Silta as'ra mutē tiek.
Brālis sajūt maigu sāli,
... aizkrīt viņa acis ciet.
---------------------------
Mednieki ar garu pīķi
Lāča alā laci dur.
Pārsteigums! Tur divi līķi,
Māsa brāli klēpī tur. - 0 (bez)jēdzīgi tekstiteu ir ko teikt?
- 21.3.05 10:37
- Kā izrādās šodien ir vispasaules dzejas diena... vienkārši nevaru nepublicēt dzejoli (pie tam arī rasu vienlīdzīguma diena vai vismaz kaut kas tamlīdzīgs). Šo dzejoli varētu nosaukt "Savādāks"
Jūs nezināt, kas es esmu,
Bet daudz runāt jums tīk.
Nekad jūs to neuzzināsiet,
Jūsu skats būs subjektīvs.
Tad labāk sēdēt un klusēt,
Labāk neminēt manu vārdu,
Mācieties godu turēt-
Netraipīt sevi un kādu.
Un nevajag man tagad stāstīt,
Ka varot redzēt man cauri.
Manas dvēseles melnajā caurumā
Ne gaismu redzēt, ne sauli.
Acīm neuzlikt važas,
Lai redzētu to, ka Jums tīk.
Es redzēšu idejas savas,
Kas nav skaidras, bet spīd.
Jūsu skatā es esmu citāds,
Ja tā, tad noteikti sliktāks,
Ja tā, tad Jūs esat kungi,
Un jāpilda man Jūsu diktāts.
Viss būtu pēc ģīmja viena,
Ja kāds nebūtu savādāks,
Kā būtu, ja nebūtu ziema,
Kas pēc siltajiem mēnešiem nāks.
Kas zinātu, kas ir sals?
Kas zinātu, kas ir sniegs?
Kur gada sākums, kur gals?
Kā putenis putina liegs?
Nekad mūs nebūs Jums saprast.
Ar mums kopā pasaule taps!
Tā kā sākat lēnītēm aprast,
Ka citāds drīzāk ir labs!
P.s.
Sveiciens māsai! - 1 (bez)jēdzīgi tekstiteu ir ko teikt?
- 19.3.05 12:48
- Šodien skats pa logu drūms - melni koki, katrs krūms. Kur ir saule, kur ir prieks? Daba klusē. Vēl ir sniegs... Vējš, kas logu šķirbās gaudo, izlīdzina segu balto, sitas brāzmas drūmās sejās, sasildīšos labāk dzejās!
Jaukais pavasaris klāt,
Gājputni jau atgriežas.
Jāiet sulas tecināt!
Mīlas reibon's sagriežas.
Tomēr ievilkusies ziema,
Auksts ir šogad siltais Marts.
Nenāk saules dzimumdiena,
Aizkavējies putnu bars.
Debess pelēks, koki kaili,
Zeme balta, ārā sals,
Gaisā žēli vārnu vaidi,
Jādara ir ziemai gals!
Nenāks šurp Tas pavasaris,
Pats es viņu atvedīšu,
Mākoņus es aizbīdīšu,
Vārnām dziesmas samācīšu!
Visu sniegu izkausēšu,
Likšu koku zarim zelt,
Tikai vienu nevarēšu-
Pavasari sirdīs celt...
Katram vajag atrast sauli,
Kuras glāstos sildīties.
Skaties! Ziema beidzot cauri!
Pavasaris argriezies!
Skaista arī bij' tā ziema,
Tomēr tagad ir vēl labāk.
Vajag saules pieskārienu,
Vajag sauli krūtīs glabāt! - 1 (bez)jēdzīgi tekstiteu ir ko teikt?
- 18.3.05 23:01
Ebonite. Ko gan šis vārds jums izsaka? Ja to lasa krieviski (jeboņit), tad tas varētu būt diezgan interesants kontacepcijas līdzekļa nosaukums. Teikšu kā ir, īsti nevar saprast, ar ko gan nodarbojas "jeboņīta" koncerns, bet apskaidrība man radās, kad iegāju boulinga zālē. Neko ļaunu nenojauzdami, mēs (es, Andža un Janka) aizgājām "uzlikt pa ķegļiem". Spēle (kā vienmēr) īpši negāja, tam arī bija savi iemesli ("psc, kas tā par bumbu, ai, man šodien neeiet, bļa vakar tā kačalkā rokas paņēmām utt."). Bet tad... Es pacēlu acis virs celiņa un man sākās mežonīgi (labāku vārdu grūti atrast, ņemot vērā, ka vārtījos pa krēslu) smiekli, jo virs celiņa skaidri un gaiši rakstīts "Ebonite. Bowl to win!" Kā izrādās, tā bija boulinga inventāra firma vai kaut kas tamlīdzīgs, bet tas vairāk nav svarīgi, jo sen jau bija skaidrs, ka vairs normāli nepespēlēsim... Iedomājieties, turnīrs, kaut kāds čemps pieiet pie celiņa, ievelk gaisu (arī tur virmo ebonīta molekulas), paskātās uz plakātu, jā, viņš ir gatavs... i kak jobnul jeboņitom! Mjā, prieks bija tik liels, ka tika sacerēti saukļi "Every night with Ebonite" (šitas mani piebeidza kādas reizes 3 un + vēl kaut kāds zāles darbinieks, izliets Vaļera, staigāja mums apkārt), "It's not fight, it's Ebonite" utml. Labs ir, tāpat nevienam šis stāsts nesagādā prieku (ja nu vienīgi man...), tātad jautājums:"Ko nozīmē Ebonite? Un kas jums ir jeboņit?"
- 6 (bez)jēdzīgi tekstiteu ir ko teikt?
- 15.3.05 17:07
- Uzmetu pāris pantu par tēmu ... es pat nezinu. Katrā ziņā ietekmējos no tā, kas notiek ārā (kā mēdz teikt, tur arī ir tā patiesība). Tas ir veltījums visiem "nažiem", kas katru vakaru staigā pa sētām, ielām bezjēgā meklējot kādu, kam "uzprasīt cigareti". Ejiet dirst KRETĪNI!!!
Man slikti kļūst
No tā, ko pašlaik redzu,
Kā prāti pūst.
Par tiem es sveci dedzu.
Kā dzīvot var, ja galvā tikai siens.
Tu bļausties: "Eu! Es rullē!"
Tev zināšanās ielikts viens,
Bet interesēs nulle.
Jums asins vietā samazgas,
Kas garšo tā kā cukurūdens,
Tik saldi, prasi pretīgas
Pa virsu pickas taukainas.
Nu, pamēģini šito iedzert!
No pirmā malka korķēt sāc.
To organiski nevar pieņemt
Nedz kuņģis mans un kur vēl prāts.
Jā, dzīvoju es bloka mājā!
Jā, niecība uz pasaules,
Bet man ir mugurkauls un sāja,
Un siena vietā smadzenes.
Tomēr jāmainās būs kādam,
Mums nav lemts kopā pastāvēt.
Es nemainīšos kaut līdz gadam,
Kad sātans dievu apprecēs.
Es stāvu pretī vilku baram,
Kas gatavi man kaklā kost.
Bet lūdzu! Ēdiet manas miesas,
Mans gars būs jūsu ķemeņos!
Tad jutīsiet jūs elles sāpes,
Mans gars, kā zila liesma degs.
Būs jūsos tukšums, sausums, slāpes
Pēc veldzējošās pasaules. - 3 (bez)jēdzīgi tekstiteu ir ko teikt?
- 11.3.05 23:43
- Ņemot vērā, ka šodien man vienkārši ir iestājies pagrimums gan garīgais, fiziskais un vēl sazin kāds, nolēmu kaut ko ierakstīt. Un, ak vai, kā reiz man pa rokai gadījās dzejolis, ko rakstīju (nemazāk saulaino un rozā krāsas pildīto, ar :) (smailījiem) un sirsniņām pārņemto) Valentīndienu gaidot. Tātad dzejolis, khmmkh!
Ledusroze
Ja man būtu 4 ausis,
Dzirdētu kā meli skan.
Ja tev būtu 2 sitdis,
Viena piederētu man.
Bet ir tik 1, tai jau grūti.
Jāpukst, jātrīs tavās krūtīs,
Tai iet garām mani skūpsti -
Nekūst ledusroze rūtīs.
Laikam vaina tomēr manī,
Neesmu sapņu princis es,
Nav man milijons kartā rokā,
Kājās cauras sandales.
Mēs esam lemti būt kopā!
Nē, neiešu! Jā, es esmu traks!
Tik traks, lai paņemtu rokās
Nazi kas dzīvi mums zags.
Tu paliec, nepamet telpu,
No mums tikai viens sāpes jutīs!
Ar nāves ledaino elpu
Tava leduspuķe beidzot kusīs!
To zinot, es dusēšu laimīgs.
Kas dzīvo, lai dzīvo, kas pūst, tam būs pūt.
Beidzot tu esi ar mani!
Beidzot mums kopā būs būt! - 3 (bez)jēdzīgi tekstiteu ir ko teikt?
- 7.3.05 22:00
Kārtējā pirmdiena, kārtējais rīts, diena, vakars... Tikai šodien es rakstu 1 ierakstu. Pat nezinu ko teikt, tāpat tas būs mans kārtējais murgs, kārtējā doma, ko esmu (iz)domājis, varbūt nedomāt? Kāda jēga, jo tā ir bezvērtīga, kārtējā, ko pielikšu pie visām pārējām, līdzīgām ar cerību, ka vairs neatkārtosies šī "kārtējība", bet zinu, ka atkārtosies, jo vienkārši nespēju nedomāt... Vārdi, sajūtas, idejas pa galvu jaucas lielā murzkulī un kaut ko veido - domas. Vienkārši... nē tas nav tik vienkārši, tas ir domāt!
"Domāju, tātad esmu."
/Dekarts./ - 1 (bez)jēdzīgi tekstiteu ir ko teikt?