Prāts un Vēders

2.4.05 23:32
I like it...

Mežs, jau krēslo, galvas karstas
Divi stāvi nebeidz skriet.
Tālumā skan ļaužu balsis,
Suņi pārstājuši riet.

Ritmiski čurkst sniegs zem kājām,
Plaušas plēš no aukstā gaisa.
Izrāvušies tie no mājām-
Tā kā kucēni no maisa.

"Apstāsimies lūdzu, brālīt,
Es vairs knapi kājas velku!"
"Laikam viss!", un sāk viņš kāsīt,
Mēģinādams atgūt elpu.

Mēness gaismā koku ēnas
Stiepjas nebūtības galā.
Aizsalušas visas vēnas
Asins stindzinošā salā.

Apkārt klusa nolemtība,
Gari soļi, nopūtas.
Mieru izjauc vilka dziesma.
"Brāli, stāvi! Vai, kas tas!?"

Pelēks vilks tos asi vēro;
Kažoks sniega segā jūk.
Uguns sārtas acis kvēlo,
Rūciens. Pauze. Virsū brūk!

Cīņa beidzas ļoti ātri.
Nazis rīklē- zvērs ir veikts.
Pilieni no kājas sārti-
Slikta zīme, maigi teikts.

Nevar tālāk doties brālis;
Māsa sniegu tīrīt sāk.
Mugursomā zari, tāsis,
Dzirksteli tad liek tiem klāt.

Pāri aukstam vaigam tāli
Silta as'ra mutē tiek.
Brālis sajūt maigu sāli,
... aizkrīt viņa acis ciet.

---------------------------

Mednieki ar garu pīķi
Lāča alā laci dur.
Pārsteigums! Tur divi līķi,
Māsa brāli klēpī tur.
0 (bez)jēdzīgi teksti teu ir ko teikt?