| |
[8. Jul 2008|19:07] |
izlasīju sludinājumu, kurā džeks solās maksāt 30 poundus par to, ka var ostīt meitenes smirdīgās kājas, un vēlas to darīt vairākas reizes nedēļā.
nu velns, gandrīz vai žēl, ka man nav smirdīgas kājas vai arī es nenēsāju tādus apavus, kuros baigi sasvīstu.
moods ļoti atvērts |
|
|
| |
[8. Jul 2008|19:15] |
rītausmā biju tādā maģiskā tripiņā pa akārtni - tas tiešām bija kā nonākt aizspogulijā. jo tas jocīgākais sāka notikt, kad mēs pagājām garām tādai vietai, kur pie mājas bija saliktas daudz daudz durvis tā kā tādas grāmatas plauktā. gar tām durvīm mēs arī iegājām kaut kādā citā dimensijā. ceļā radās visādas neuzkrītošas, it kā slēptas ejiņas starp mājām, pa sētām, starp dārziem. daži dārzi aizauguši kā džungļi. mājas tādas zemas un mazas, slieksnis bez nekāda pakāpiena, liekas, ka pa taisno guļamistabā var ieiet. vispār tādas kā rūķu mājas. vienai ap ieejas durvīm uz sienas pieliktas daudz daudz rūķu maskas, tur toč varēja kāds rūķis iekšā dzīvot. vienai citai, kas izskatījās, ka kādreiz bijis veikals, pa logu varēja redzēt daudz vecas lelles un vēl visādas glezniņas, spoguļus, logu rūtis, visādus krāmus, tādus riktīgus bēniņa krājumus. vecā rūķa krājumus. un ejam starp tām mājām un ejam pa to labirintu un līdz ielai tā arī netiekam. bezgalīgi. man salikās, ka to filmu par Labirintu neviens neizdomāja, vienkārši tur filmēja. tur tieši tādas ķieģeļu sienas, starp kurām paslēpjas ejas. un galu galā, kad mēs beidzot tikām ārā no labirinta uz normālās ielas, izrādījās, ka mēs esam divus soļus no tām daudzajām durvīm.
a blakus rajonā tādas karaliskās mājas ar augstām kāpnēm pie ieejas, eksotiskiem, formās izcirptiem augiem, lielām sētām un dārziem, un mazām durtiņām mājas sānā, kas kādreiz laikam bija domātas kalpiem. a moš rūķiem. |
|
|
| |
[8. Jul 2008|20:03] |
a man pie mājas ir tādas 20 stāvīgas dzīvojamās mājas, kurās principā nevar tikt iekšā, jo pie ieejas pat apsargs un tā. bet es zinu mazas aizmugurējās durvis, pa kurām var tikt iekšā un mierīgi braukt 20 stāvā un noskatīties uz visu pilsētu no putna lidojuma.
to es arī šorīt paspēju. |
|
|
| |
[8. Jul 2008|20:14] |
|
piedāvājums man būtu pieņemams - saģērbties par mērkaķi un filmēties kaut kādā charity reklāmā. par reklāmu pofig, bet par mērkaķi saģērbties kopā ar citiem mērkaķiem - tas jā. baigi žēl, ka man tajā laikā pie friziera jāiet. a moš jāuztaisa mērkaķa frizūra :) |
|
|
| |
[8. Jul 2008|20:23] |
|
tas laikam tāpēc, ka man nav tā īsti ar ko runāt. vienīgi runāju ar sevi. |
|
|