Manas vakardienas ballītes biedrenes sāk pamazām atmosties....
Bet es jau četras stundas te mokos.......Vēl 20 atlikušas....
Bet balle bija nepārspējama! Un es biju sava uzdevuma augstumos! Un pat šorīt turpinās komplimentu kalni!

Turcijā par mani teica tā: Tu neesi ierastā skaistule, bet Tevī ir tāda rozīnīte, ka Tu iepatīcies uzreiz! Un dvēseles skaistums arī Tev ir!

Un tagad ballē pilnīgi nepazīstami puiši nāk ar mani dejot, runāties....
Un es biju smaidīgā saulīte visu nakti!

Mājās sāk pietrūkt saulītes sajūtas...

Negribētos teikt, ka "kārtējais lieliskais sestdienas vakars", taču tas patiešām bija forši! Kaut kāda neizprotama disene Valentīndienā, kur mēs apēdām un savācām lielāko daļu dāvanu, vēlāk balle, kur publika bija nu tiiik "kuplā skaitā" un tiiik "atsaucīga".. Laikam jau galvenais tomēr ir cilvēki. Mani cilvēki. Kur ta nu es bez gruzona, tāds jau bieži uznāk, bet šoreiz dīvainā kārtā tas netraucēja.
Un kad ap sešiem rītā izlidoju no Bumeranga...
Pirmo reizi es pavisam godīgi vinnēju biljarda partiju! Protams, bija arī kāds, kas pamāca, taču tas bija mazsvarīgi. Mani vairāk saistīja tā pozitīvā gaisotne un smaidīgie cilvēki. Prieks! Mani "Prieki!"! :)