Atvaļinājuma laikā gulēt līdz pusdesmitiem ir piedienīgi, vai ne?
Skaņas izolācija gan te drausmīga, vai arī kaimiņi vienkārši ir āshoul, bet vakar vēl divpadsmitos skanēja krievu tuci-tuci. Sajūta nedaudz kā kojās.
Skolā pirmais semestris būs nolauzts, budžetā arī vēl būšu palikusi. Pavasara semestris solās būt smagāks. Un maģistra darbam tēma vēl nav pat domāta. Pēc gada jau jānodod.

Domāju par dzīves vērtībām un to, ko gribu no savas dzīves. Pagaidām man veicas, tomēr ir sajūta, ka ar pašreizējo veģetēšanu un izdzīvošanu ar darbu, lai tikai būtu darbs, galīgi nepatīk. Zinātne mani arī nesaista, kaut arī piedāvājumi ir bijuši (tikai nesaprotu, kuram šī trakā doma bija iešāvusies prātā).
Vasarā lielais starptautiskais projekts. Varbūt izveidosies sakari jauni?
Kaut kas jāņem un jadara, citādi domas galīgi sajauks manu prātu.