Izejot no mājas, viņa pirmei vārdi bija - Nu tad pēc zeltinieka!
Es nenoticēju... Bet vajadzēja!
Jau pēc pusstundas ar 2 zeltiniekiem un vienu pilzenīti pārblīvētajā estrādē mēs meklējām kādu brīvu vietiņu, kur atlikt savas pēcpuses. Atradām.
Pāris dūmi, mīļas sarunas, alus...
Viņa draugi, ar kuriem pārmaiņas pēc es varēju interesanti parunāties un pasmieties...

Šorīt - zvans. Tu saviļņoji mani.