ludza - Post a comment

vakar es ar sevi izcīnīju lielu uzvaru un satikos ar cilvēku, no kura biju izvairījusies divus gadus. bailes - tas ir tik paralizējoši. nervu šūnas esot vienīgās, kas neatjaunojas, un es jau divdesmit trijos gados esmu tik pamatīgi nočakarējusi savu veģetatīvo nervu sistēmu. bet enīvej - viss beidzās labi, un tikšanās bija pat patīkama. un labi vien ir, ka pirms diviem gadiem mēs nesatikāmies, jo pirms diviem gadiem man nemūžam viņš nebūtu paticis.

par skolu - beidzot mācīties kaut ko, kas man pašai patīk, tas ir nenormāli forši. un man patīk tie cilvēki. katrs ar savu stāstu. kādreiz es šeit uzrakstīšu par kādu no viņiem, mani fascinē cilvēku stāsti. tagad man nav laika. un man vajadzēs ieviest nelielu blociņu, kur ...

blā, blā, blā, šajā vietā man piezvanīja, un, guess what - i've got a job!!