dzīvošana
Dec. 9th, 2008 | 06:11 pm
From:: ludza
mans dzīvoklis beidzot kļūst par manu. nomazgāju vannasistabas flīzes, to droši vien šis miteklis nebija pieredzējis kopš remonta 2000. gada. mazliet parēķinot, izrādās, ka šeit viena dzīvoju jau divus gadus, kas sākumā likās kā medusmaize pēc tiem daudzajiem kopā ar kādu nodzīvotajiem gadiem, bet nupat es laikam vienpatiju būšu atēdusies un vakardien pieķēru sevi pie domas, kā man riebjas dzīvot vienai.
un vēl jau arī tas, ka mans remonts pamazām iet uz priekšu, kā rezultātā pirmo reizi mūžā man šeit sāk patikt, jo viss sāk izskatīties tā, kā es to gribu. bet ir viens bet. līdz ar to, ka patīkamāka kļūst vide man apkārt, man šeit gribas pavadīt aizvien vairāk laika, jo nupat liekas, ka šī varētu kļūt par vietu, ko saukt par mājām. līdz šim te vienmēr bija tāda pārnakšņošanas vieta, visu pārējo laiku es cītīgi saplānoju tā, lai nebūtu šeit jāatrodas. bet. līdz ar to, ka aizvien vairāk laika gribas pavadīt šeit, mani sāk urķēt tāda maza doma, ka drausmīgi gribētos ar kādu tajā dalīties. viens praktisks iemesls - man drausmīgi riebjas ēst vienai. es patiesībā pat tīri labi gatavoju, bet vienai pašai to darīt nav nekādas motivācijas. patiesība ir vēl drausmīgāka - es šobrīd esmu visu iespējamo fāst fūdu un roltonu karaliene.
ai nu labi. vispār mani uzaicināja uz randiņu, which is going to be really weird, tāpēc ka uz randiņiem neesmu gājusi veselu mūžību. dzīvot vienai, gruzīties un nodarboties ar sevis meklēšanu bez šaubām ir ārprātīgi interesanti un izglītojoši, bet man liekas, ka man beidzot jāsaņemas un jālec nezināmajā randiņu pasaulē.
p.s. zagts waifaijs ir kūl.
un vēl jau arī tas, ka mans remonts pamazām iet uz priekšu, kā rezultātā pirmo reizi mūžā man šeit sāk patikt, jo viss sāk izskatīties tā, kā es to gribu. bet ir viens bet. līdz ar to, ka patīkamāka kļūst vide man apkārt, man šeit gribas pavadīt aizvien vairāk laika, jo nupat liekas, ka šī varētu kļūt par vietu, ko saukt par mājām. līdz šim te vienmēr bija tāda pārnakšņošanas vieta, visu pārējo laiku es cītīgi saplānoju tā, lai nebūtu šeit jāatrodas. bet. līdz ar to, ka aizvien vairāk laika gribas pavadīt šeit, mani sāk urķēt tāda maza doma, ka drausmīgi gribētos ar kādu tajā dalīties. viens praktisks iemesls - man drausmīgi riebjas ēst vienai. es patiesībā pat tīri labi gatavoju, bet vienai pašai to darīt nav nekādas motivācijas. patiesība ir vēl drausmīgāka - es šobrīd esmu visu iespējamo fāst fūdu un roltonu karaliene.
ai nu labi. vispār mani uzaicināja uz randiņu, which is going to be really weird, tāpēc ka uz randiņiem neesmu gājusi veselu mūžību. dzīvot vienai, gruzīties un nodarboties ar sevis meklēšanu bez šaubām ir ārprātīgi interesanti un izglītojoši, bet man liekas, ka man beidzot jāsaņemas un jālec nezināmajā randiņu pasaulē.
p.s. zagts waifaijs ir kūl.