ludza - Post a comment

dīvkājainā basa vakar bija lieliska. dejojošais vijolnieks ar gurniem no gumijas vēl jo vairāk. un mazais ģitāras strinkšķinātājs, iespiedis savu ģitāru plecā, arī nebija sūdīgs. bet, protams, atnākot mājās, viss foršais vakars bija jāizbojā manam lieliskajam draugam Bezmiegam. nodzēšot gaismu, manā istabā jau sēdēja visi man pazīstamie mirušie cilvēki, visādi mošķi no šausmenēm un nakts jautrības varēja sākties. uzgriezu skaļāk mūziku. mošķi pazuda. miegs arī. nākamās pāris stundas kārtējo reizi cīnījos pati ar sevi. mūzika neļāva gulēt. izslēdzu. acis bija pieradušas pie tumsas, mošķu istabā pēc rūpīgas pārbaudes vairs nebija. bet miegs nevienā acī. kad biju kādu laiku nocīnījusies, izraudājos par savu sūdīgo dzīvi, mūžīgo bezmiegu un beigās tomēr laimīgi aizmigu.

and then the fun part began. sapņoju, ka esmu hilarijas klintones aizstājēja, jo viņa nav spējusi ierasties uz debatēm ar obamu, kas būs izšķirošās, lai izlemtu, kurš būs prezidents. es biju pārbijusies kā diegs, ietērpta melnos svārkos un baltā blūzē. un spītīgi atsacījos debatēt ar obamu, kas savukārt cītīgi mani mēģināja pierunāt. beigās es no skolas direktora (jā, viss notika rīgas vidusskolā) valda jēkabsona bēgu pa visu skolu, lai no tā izvairītos. iebēgu sieviešu tualetē, iekrampējos kabīnē, uzkāpu uz poda, lai neredz kājas, bet, ka tavu nelaimi, kabīne bija pārāk zema un mana galva līda ārā pa kabīnes augšu. tajā brīdī tualetē iespērās direktors, paņēma mani pie rokas un aizvilka debatēm. par laimi tad sapnis beidzās. bet pēc tam es sapņoju, ka manā kuņģī ir 15 cilvēku rokas, kas tur taisa čamčam mārum.