iepirkumu groziņu analīze
Mar. 13th, 2008 | 05:24 pm
From:: ludza
karoč, es domāju, ka par cilvēku var spriest ārkārtīgi daudz, paskatoties, kas viņam groziņā. patiesībā tāda privātās dzīves salikšana groziņā vien ir. īsinot laiku, stāvot rindā, tas ir mans uzdevums nr 1 (bez dzeltenās preses lasīšanas un nomešanas uz košļeņu stendiem tieši pirms kases) - lūrēt citu cilvēku pirkumos. vispār cilvēkus, kas dzīvo vieni, var atpazīt gandrīz nekļūdīgi. vientuļi vīrieši, piem, pērk salātus, pāris alus pudeles, ceptas vistas. reizēm kāda vīna pudele. jaunāka gadu gājuma - pelmeņi, makaroni, kāda desa, arī alus, moš vēl sulas paka. vientuļas sievietes savukārt var pazīt pēc mazākiem iepakojumiem, bet viņu pirkumi ir drusku veselīgāki nekā vientuļajiem vīriešiem. mazie burkāniņi, puspaciņa sviesta, puslitrs piena, puskukulis baltmaizes, viens gurķis, viens tomāts, kāruma sieriņi, jogurts. piesviež klāt vēl kādu žurnālu, ar ko īsināt laiku vakarā.
cilvēki, kas dzīvo ar kādu kopā, iepērkas pilnīgi savādāk. kāpēc? jo viņi pērk sa-stāv-da-ļas. īstiem ēdieniem. pārsvarā tiek stumti ratiņi (gluži loģiski - vairāk paikas), un ratiņos ir samests vienkārši viss kaut kas. siers, maize, salātgalva, kilograms gurķu un tomātu, vismaz litrs piena. 5 kg kartupeļu (tādu nekad neatradīsi vientuļā cilvēka groziņā). gabals svaigas gaļas (vientuļie nekad mūžā tādu nepirks). vesela sērija ar burciņām un bundžiņām - olīves, zivju konservi, garneles savā sulā, šampinjoni u.t.j.p. ja līdzi ir mazs bērns, ratos ir iesviests arī kaut kāds sūds, piemēram, rozā pildspalva vai uzlīmes.
vēl ir tāda skumjā sērija kā pensionāri. viņu groziņos ir grūbas/auzas/griķi/mannā, puskukulīts graudu maizes, puslitrs piena, niecīgs gabaliņš desas (labākajā gadījumā), paciņa miltu/cukura/sāls, selerijas sakne. un vēl vairākas reizes ir redzēti arī 0.2 šņabīši. vot, tas vienlaicīgi smīdina un skumdina. arī vecām, kārtīgām, latviski runājošām kundzēm.
par pensionāriem runājot. liels bija mans pārsteigums, kad kādu nakti ap 1iem, kārtējo reizi velkoties mājā nelielā žvingulī no filmas skatīšanās pie kaimiņa, ieraudzīju tantuku, rokoties pa miskastēm. zolīdu tantuku. mugurā kažoks, galvā smuka, tamborēta beretīte. rokā melns miskastmaiss, pa pusei jau piepildīts. ieraudzīja mani, momentā novērsās un sīkā solī pazuda. kas notiek? tas tipa tagad ir jaunais pensionāru iztikšanas veids?? vot, skumji.
cilvēki, kas dzīvo ar kādu kopā, iepērkas pilnīgi savādāk. kāpēc? jo viņi pērk sa-stāv-da-ļas. īstiem ēdieniem. pārsvarā tiek stumti ratiņi (gluži loģiski - vairāk paikas), un ratiņos ir samests vienkārši viss kaut kas. siers, maize, salātgalva, kilograms gurķu un tomātu, vismaz litrs piena. 5 kg kartupeļu (tādu nekad neatradīsi vientuļā cilvēka groziņā). gabals svaigas gaļas (vientuļie nekad mūžā tādu nepirks). vesela sērija ar burciņām un bundžiņām - olīves, zivju konservi, garneles savā sulā, šampinjoni u.t.j.p. ja līdzi ir mazs bērns, ratos ir iesviests arī kaut kāds sūds, piemēram, rozā pildspalva vai uzlīmes.
vēl ir tāda skumjā sērija kā pensionāri. viņu groziņos ir grūbas/auzas/griķi/mannā, puskukulīts graudu maizes, puslitrs piena, niecīgs gabaliņš desas (labākajā gadījumā), paciņa miltu/cukura/sāls, selerijas sakne. un vēl vairākas reizes ir redzēti arī 0.2 šņabīši. vot, tas vienlaicīgi smīdina un skumdina. arī vecām, kārtīgām, latviski runājošām kundzēm.
par pensionāriem runājot. liels bija mans pārsteigums, kad kādu nakti ap 1iem, kārtējo reizi velkoties mājā nelielā žvingulī no filmas skatīšanās pie kaimiņa, ieraudzīju tantuku, rokoties pa miskastēm. zolīdu tantuku. mugurā kažoks, galvā smuka, tamborēta beretīte. rokā melns miskastmaiss, pa pusei jau piepildīts. ieraudzīja mani, momentā novērsās un sīkā solī pazuda. kas notiek? tas tipa tagad ir jaunais pensionāru iztikšanas veids?? vot, skumji.