pārmaiņas?
Mar. 11th, 2008 | 02:19 pm
From:: ludza
kaut kas beidzot ir jāmaina. es gribēju būt viena, bet esmu vientuļa. alone nav tas pats kas lonely. es negribēju pavisam izdzēsties, es tikai gribēju mazliet atiet nost. bet es vairs nemāku atgriezties. neprotu komunicēt. manī ir tikai milzīga, milzīga, milzīga skaudība uz saviem draugiem. par to, ka viņiem ir tik mirdzošas acis, kad viņi runā. par to, ka viņiem patīk strādāt. par to, ka viņi runā par savām attiecībām, kuras viņiem ir. galu galā par to, ka viņi dzīvo. nevis vienkārši, bet tiešām dzīvo. sēžot viņiem pretī, es tikai jūtu savu milzu tukšumu, kas pildās ar viņu tekstiem. mūsu saruna ir gandrīz vienpusēja, jo man nav ko teikt. un, kad es viņus tāāā apskaužu, es sajūtos kā briesmīgi slikts cilvēks. tas vēl piedevām manai vientulības sajūtai. bet skaudība esot veids, kā apjaust to, ko gribas. es mēģinu koncentrēties.
Dievs, šķiet, mani izdzēsa ar dzēšgumiju. ja par manas dzīves nozīmīgumu varētu spriest pēc tā, cik ļoti es ietekmēju citu dzīves, tad sanāktu, ka es esmu vienāda ar nulli. bet galu galā svarīga esmu es pati. es mācos nevis apskaust, bet koncentrēties uz to, ko es gribu.
ja mana līkne tomēr nemitīgi iet uz leju, vai ir vērts turpināt? ja nu man ir sagatavots pavisam cits ceļš? ja šis ir novedis mani tupikā, varbūt man ir vajadzīgas kādas lielākas pārmaiņas? un ja tā - tad kādas?
kāds, ja tu tur augšā esi, vai tu, lūdzu, varētu man norādīt virzienu?
tas ir vienkārši neticami, cik daudz un cik tajā pašā laikā maz gada laikā var notikt ar vienu cilvēku. cik daudz manī iekšā un cik ārkārtīgi maz manā ārējā dzīvē.
Dievs, šķiet, mani izdzēsa ar dzēšgumiju. ja par manas dzīves nozīmīgumu varētu spriest pēc tā, cik ļoti es ietekmēju citu dzīves, tad sanāktu, ka es esmu vienāda ar nulli. bet galu galā svarīga esmu es pati. es mācos nevis apskaust, bet koncentrēties uz to, ko es gribu.
ja mana līkne tomēr nemitīgi iet uz leju, vai ir vērts turpināt? ja nu man ir sagatavots pavisam cits ceļš? ja šis ir novedis mani tupikā, varbūt man ir vajadzīgas kādas lielākas pārmaiņas? un ja tā - tad kādas?
kāds, ja tu tur augšā esi, vai tu, lūdzu, varētu man norādīt virzienu?
tas ir vienkārši neticami, cik daudz un cik tajā pašā laikā maz gada laikā var notikt ar vienu cilvēku. cik daudz manī iekšā un cik ārkārtīgi maz manā ārējā dzīvē.