ludza - Post a comment

es šodien pusdienlaikā ēdu auksto zupu. es esmu pievērsusies citādai ēšanas filozofijai kā līdz šim. tagad es ēdu tikai to, ko man gribas un tikai tik daudz, cik gribas. savādāk es ar savu skeleta augumu vienmēr mēģinu maksimāli piestumies ar maksimāli treknu ēdienu. tagad esmu nonākusi pie secinājuma, ka gan jau mans organisms pats zin, ko viņš grib. negrib speķi un pelmeņus - značit viņam nevajag. grib tikai apelsīnu sulu pusdienās - tātad tā vajag. un, lai cik dīvaini arī nebūtu - pēc nedēļas man vairs nekrīt nost bikses.

patiesībā viss ir otrādāk. un šķitums krietni vien atšķiras no reālā. kāds rakstnieks, kurš aprakstījis savu bērnību, pieminēja to, ka, kaut arī pēc slimības neatgriezeniski bija zaudējis ožu un nekad nebija bijis marakešā, skolotāja slavēja viņa sacerējumu par smaržām un krāsām marakešas tirgū.