(no subject)
Jan. 2nd, 2008 | 05:27 pm
From:: ludza
šis ieraksts varētu būt pēdējais darbs šodien.
pārņēmusi sajūta, ka es neko nevaru, nemāku, ka uz mani liktās cerības ir daudz par lielu. runa taču neiet par simtiem, pat par tūkstošiem nē, bet par miljoniem. par miljoniem mazo zaļo. par miljoniem, ko es nekad, nekad, nekad nebūtu ar mieru aizņemties. uzņemties tādu atbildību uz sevi. es taču vēl esmu maziņa. maza maziņa. mani nevar/nedrīkst sūtīt pie kaut kādiem lieliem vīriem. hallo! es esmu tā, kas sver 46 kg, kas modās ziemassvētku brīvdienās kopā ar mazo māsīcu un vēlējās, kaut katra diena būtu tāda. ar pikošanos, sniegavīru celšanu. ar mazulītes sajūtu.
šķiet, ka apkārtējie manī redz daudz lielāku krampi nekā es pati. rodas sajūta, ka es ne tikai nevaru, es arī nevēlos pieaugt. dzīvot pati savā dzīvoklī. braukt pati ar savu mašīnu. maksāt komunālos un telefonrēķinu. taisīt vakariņas. plānot ceļojumus. plānot dienas, galu galā. man riebjas pieaugušo ballītes, uz kurām jāvelkas. es regulāri meloju saviem draugiem, ka esmu slima vai aizņemta, vai nogurusi. lai tikai nebūtu nekur ar viņiem jāiet. spēlēt skvošu. braukt uz kalnu. sagaidīt jauno gadu esplanādē, mans dievs. man riebj cilvēku bari, tusiņi dzīvokļos, dzeršana, piedzeršanās, pārgulēšana ar kādu, ko pirmo reizi satiec. es gribu būt maza maziņa. un dzīvot tikai ar mammu. un lai mamma man mēra temperatūru un pienes tēju, kad es esmu slima. lai nebūtu kārtējo fucking reizi jāklausās tie - kāpēc tev nav drauga? lai nezvanās bijušie un nejautā šo jautājumu. jo es savā attīstībā eju otrādāk. es šogad esmu kļuvusi maza maziņa. un mazām maziņām nav nekādu vīriešu. viņas ir par mazu maziņu. dzīvot kopā ar vienu tādu? mans dievs! man taču nepatīk zēni. viņi ir riebīgi. lūr zem svārkiem. rausta aiz bizēm.
uhh, dzīve ir viena grūta padarīšana, ja negribas dzīvot pēc kanoniem...
pārņēmusi sajūta, ka es neko nevaru, nemāku, ka uz mani liktās cerības ir daudz par lielu. runa taču neiet par simtiem, pat par tūkstošiem nē, bet par miljoniem. par miljoniem mazo zaļo. par miljoniem, ko es nekad, nekad, nekad nebūtu ar mieru aizņemties. uzņemties tādu atbildību uz sevi. es taču vēl esmu maziņa. maza maziņa. mani nevar/nedrīkst sūtīt pie kaut kādiem lieliem vīriem. hallo! es esmu tā, kas sver 46 kg, kas modās ziemassvētku brīvdienās kopā ar mazo māsīcu un vēlējās, kaut katra diena būtu tāda. ar pikošanos, sniegavīru celšanu. ar mazulītes sajūtu.
šķiet, ka apkārtējie manī redz daudz lielāku krampi nekā es pati. rodas sajūta, ka es ne tikai nevaru, es arī nevēlos pieaugt. dzīvot pati savā dzīvoklī. braukt pati ar savu mašīnu. maksāt komunālos un telefonrēķinu. taisīt vakariņas. plānot ceļojumus. plānot dienas, galu galā. man riebjas pieaugušo ballītes, uz kurām jāvelkas. es regulāri meloju saviem draugiem, ka esmu slima vai aizņemta, vai nogurusi. lai tikai nebūtu nekur ar viņiem jāiet. spēlēt skvošu. braukt uz kalnu. sagaidīt jauno gadu esplanādē, mans dievs. man riebj cilvēku bari, tusiņi dzīvokļos, dzeršana, piedzeršanās, pārgulēšana ar kādu, ko pirmo reizi satiec. es gribu būt maza maziņa. un dzīvot tikai ar mammu. un lai mamma man mēra temperatūru un pienes tēju, kad es esmu slima. lai nebūtu kārtējo fucking reizi jāklausās tie - kāpēc tev nav drauga? lai nezvanās bijušie un nejautā šo jautājumu. jo es savā attīstībā eju otrādāk. es šogad esmu kļuvusi maza maziņa. un mazām maziņām nav nekādu vīriešu. viņas ir par mazu maziņu. dzīvot kopā ar vienu tādu? mans dievs! man taču nepatīk zēni. viņi ir riebīgi. lūr zem svārkiem. rausta aiz bizēm.
uhh, dzīve ir viena grūta padarīšana, ja negribas dzīvot pēc kanoniem...