ludza - June 16th, 2011

mani vienmēr mulsina tas, ka cilvēki, ar kuriem reālajā dzīvē tikpat kā nekontaktēju, virtuālajā vidē ir pārāk komunikabli. kas tas ir - mūsu nespēja realitātē atvērties? drošības sajūta virtualitātē?

jo es virtualitāti laikam uztveru līdzīgi realitātei. tajā ziņā, ka virtuāli es komunicēšu tādiem pašiem vārdiem kā dzīvē. un mani mazliet mulsina sociālo tīklu uzaicinājumi no cilvēkiem, kuri uz ielas mani visticamāk nesveicinātu.

vispār man vairs nav ko teikt. ar to es domāju, ka nav nekā jauna ko pateikt. otro reizi lasu cauri tolli. man jāiemācās nedomāt. tiklīdz prātā sāk virknēties depresīvie scenāriji par nākotni vai pagātni, pateikt stop, par to es nedomāšu.

savādāk nav nekā jauna šajā pasaulē.