symphonicities
Aug. 19th, 2010 | 10:51 am
atbridu uz darbu gumijniekos. manuprāt, gumijnieki latvijā ir totāli underrated, jo latvijas laikapstākļiem nav piemērotāku apavu kā gumijnieki.
ir jocīgi, jo ir sajūta, ka manas neatrisinātās puzles sāk likties pa gabaliņam vien pareizajā vietā. jo pēdējā laika dvēseles stāvoklis ir tāds, ka ik pa brīdim iebelž pa galvu kāda absolūti triviāla doma. no sērijas - dā, kā es agrāk to neiedomājos? atbilde visu laiku ir bijusi manā acu priekšā. un, lai arī šīs patiesības nekad nav nekas glaimojošs, bet tās kaut kā ļauj beidzot apzināties un pilnīgi noticēt tam, ka ir labi, kā ir. pieņemt to, ka es neesmu perfekta. ka visas savas sapņotās sieviete lomas - sākot ar sasniegumiem karjerā un beidzot ar ideālas mātes un sievas lomu, es nevaru nospēlēt. galvenais nav kvantitāte, bet gan kvalitāte.
ir jocīgi, jo ir sajūta, ka manas neatrisinātās puzles sāk likties pa gabaliņam vien pareizajā vietā. jo pēdējā laika dvēseles stāvoklis ir tāds, ka ik pa brīdim iebelž pa galvu kāda absolūti triviāla doma. no sērijas - dā, kā es agrāk to neiedomājos? atbilde visu laiku ir bijusi manā acu priekšā. un, lai arī šīs patiesības nekad nav nekas glaimojošs, bet tās kaut kā ļauj beidzot apzināties un pilnīgi noticēt tam, ka ir labi, kā ir. pieņemt to, ka es neesmu perfekta. ka visas savas sapņotās sieviete lomas - sākot ar sasniegumiem karjerā un beidzot ar ideālas mātes un sievas lomu, es nevaru nospēlēt. galvenais nav kvantitāte, bet gan kvalitāte.