ja nav kazai piena, tad nav
Apr. 14th, 2010 | 05:36 pm
mans šībrīža stāvoklis nepārtraukti robežojas starp pilnīgu paniku un pilnīgu vienaldzību.
piemēram, attiecībā uz to, ko es iesākšu rudenī - tur valda absolūta panika. ko es risinu, nevis konstruktīvi pieņemot lēmumus, bet gan skrienot. ja pagāšgad, kā man bija trauksmes un panikas sajūta, es dzēru zāles, tad tagad, līdzko es sajūtu paniku, es velku botas un skrienu. jāatzīst, ka divu nedēļu laikā esmu sasniegusi vērā ņemamus rezultātus - vakar noskrēju 6 km, kas man kā pilnīgai tizlenei, šķiet, ir lielākais mūža laikā noskrietais attālums. secinājums - veselā miesā vesels gars jeb šodien man radās ģeniāla ideja, ka man vienkārši vajag uztaisīt action plan, lai atbrīvotos no neziņas par nākotni. piemēram, ja man iedod stipendiju tur, tad es daru to, ja neiedod - daru to un to. pietiek panikot un bezjēgā spiest trauksmes pogas smadzenēs, vajag konstruktīvu plānu.
bet attiecībā uz vīriešu jautājumu - pilnīga vienaldzība. pēkšņi ir pazudušas da jebkādas pieklājības normas un, ja viņš man piezvanīs vēl vienu reizi un pajautās, kādi man plāni brīvdienām, viņš dabūs tieši sejā (ausī) - piss off! i mean, ja man jāizvēlas starp būšanu vienai un būšanu kopā ar kaut kādu jefiņu - screw you, es labāk esmu viena. kā saka mana māte - ja nav kazai piena, tad nav.
piemēram, attiecībā uz to, ko es iesākšu rudenī - tur valda absolūta panika. ko es risinu, nevis konstruktīvi pieņemot lēmumus, bet gan skrienot. ja pagāšgad, kā man bija trauksmes un panikas sajūta, es dzēru zāles, tad tagad, līdzko es sajūtu paniku, es velku botas un skrienu. jāatzīst, ka divu nedēļu laikā esmu sasniegusi vērā ņemamus rezultātus - vakar noskrēju 6 km, kas man kā pilnīgai tizlenei, šķiet, ir lielākais mūža laikā noskrietais attālums. secinājums - veselā miesā vesels gars jeb šodien man radās ģeniāla ideja, ka man vienkārši vajag uztaisīt action plan, lai atbrīvotos no neziņas par nākotni. piemēram, ja man iedod stipendiju tur, tad es daru to, ja neiedod - daru to un to. pietiek panikot un bezjēgā spiest trauksmes pogas smadzenēs, vajag konstruktīvu plānu.
bet attiecībā uz vīriešu jautājumu - pilnīga vienaldzība. pēkšņi ir pazudušas da jebkādas pieklājības normas un, ja viņš man piezvanīs vēl vienu reizi un pajautās, kādi man plāni brīvdienām, viņš dabūs tieši sejā (ausī) - piss off! i mean, ja man jāizvēlas starp būšanu vienai un būšanu kopā ar kaut kādu jefiņu - screw you, es labāk esmu viena. kā saka mana māte - ja nav kazai piena, tad nav.