(no subject)
Oct. 28th, 2009 | 05:57 pm
vakar pēc mūsu garās sarunas ar mistisko puisi es ilgi domāju. un dusmojos. būtībā tieši tāpēc mūsu sarunas laikā lielākoties vienkārši klusēju. man nav vārdu.
jo kā tas tagad ir? šis mans šībrīža stāvoklis - tas nav nekas permanents. es jūtos labi tikai pēdējos četrus mēnešus. no manas divdesmit četru gadu ilgās dzīves tas nav pārāk daudz. es beidzot esmu nonākusi kaut kādā līdzsvarā. es guļu. es ēdu. es sportoju. es atpūšos. es smejos. un es šo sajūtu izbaudu kā neviens. jo man tā tik ilgi nebija, tik ilgi es cīnījos pati ar sevi, lai nonāktu pie kaut kā, nezinu, cik pareiza vai nepareiza, bet pie kaut kā, kas beidzot ir labs un pastāvīgs.
un tu tagad nedrīksti atnākt un man pārmest, ka es pārāk daudz izmantoju savu prātu, ka es nedzīvoju realitātē, ka man ir īpašas spējas, kuras es neizmantoju. tu to nedrīksti! ne tagad, ne šobrīd, kad es tik tikko esmu nostājusies uz kājām un sāku spert savus pirmos soļus dzīvē, kas man patīk.
es nezinu, kāpēc es beidzot jūtos labi. vai tās ir tās tabletes, ko es dzeru gandrīz gadu, vai arī tā esmu es pati. vai tā tiešām ir manās smadzenēs izraisīta ķīmiska reakcija vai arī es pati esmu kaut ko izmainījusi savā galvā.
tā vai tā - kaut kas ir noticis. un pārmetiet man, cik gribiet, ka es pārāk izmantoju savu prātu, jo beidzot es savā galvā esmu šo to salikusi pa plauktiņiem un tas man ļoti palīdz dzīvot. un pārmetiet, cik gribiet, ka es dzeru tabletes. pārmetiet, jo ja tabletes ir iemesls, kāpēc es pēdējos četrus mēnešus beidzot dzīvoju kā cilvēks - es esmu gatava viņas dzert līdz mūža beigām.
tā lūk.
jo kā tas tagad ir? šis mans šībrīža stāvoklis - tas nav nekas permanents. es jūtos labi tikai pēdējos četrus mēnešus. no manas divdesmit četru gadu ilgās dzīves tas nav pārāk daudz. es beidzot esmu nonākusi kaut kādā līdzsvarā. es guļu. es ēdu. es sportoju. es atpūšos. es smejos. un es šo sajūtu izbaudu kā neviens. jo man tā tik ilgi nebija, tik ilgi es cīnījos pati ar sevi, lai nonāktu pie kaut kā, nezinu, cik pareiza vai nepareiza, bet pie kaut kā, kas beidzot ir labs un pastāvīgs.
un tu tagad nedrīksti atnākt un man pārmest, ka es pārāk daudz izmantoju savu prātu, ka es nedzīvoju realitātē, ka man ir īpašas spējas, kuras es neizmantoju. tu to nedrīksti! ne tagad, ne šobrīd, kad es tik tikko esmu nostājusies uz kājām un sāku spert savus pirmos soļus dzīvē, kas man patīk.
es nezinu, kāpēc es beidzot jūtos labi. vai tās ir tās tabletes, ko es dzeru gandrīz gadu, vai arī tā esmu es pati. vai tā tiešām ir manās smadzenēs izraisīta ķīmiska reakcija vai arī es pati esmu kaut ko izmainījusi savā galvā.
tā vai tā - kaut kas ir noticis. un pārmetiet man, cik gribiet, ka es pārāk izmantoju savu prātu, jo beidzot es savā galvā esmu šo to salikusi pa plauktiņiem un tas man ļoti palīdz dzīvot. un pārmetiet, cik gribiet, ka es dzeru tabletes. pārmetiet, jo ja tabletes ir iemesls, kāpēc es pēdējos četrus mēnešus beidzot dzīvoju kā cilvēks - es esmu gatava viņas dzert līdz mūža beigām.
tā lūk.