ludzas anatomija
Oct. 16th, 2009 | 12:38 pm
grejas anatomija uzdzen to melanholisko pārdomu sajūtu. vakar es sāku domāt par to būšanu vienai/am. tur ir tik daudz iemeslu. man vienmēr liekas, ka vēl jau laika daudz, ka viemēr šobrīd ir kaut kas svarīgāks. pabeigšu remontu un tad gan es par to domāšu. nokārtošu ar darbu saistītās lietas un tad gan es pievērsīšos savai privātajai dzīvei.
un vienmēr, kad kāds potenciālais parādās pie apvāršņa, vienmēr man ir kādi aizbildinājumi, kāpēc nē. nē, man taču ar viņu nav par ko runāt, ko es ar viņu darīšu. nē, man šobrīd ir depresija, man taču gribas tikai sēdēt stūrītī un gruzīties, ko es ar viņu iesākšu. nē, man taču ir jāpilda krustmātes pienākumi un jāved krustbērns uz cirku, man taču vēl ir suns, par kuru ir jāparūpējas, kā gan lai es vēl domātu par vēl kādu? nē, es taču neesmu simts gadus bijusi pie friziera, man simts gadus nav bijis jauns mētelis, man taču nav ko vilkt mugurā uz randiņu un vispār es šobrīd nejūtos pārāk skaista, lai vispār ar kādu ietu uz randiņu.
nu jā, viņš mani uzaicināja vakariņās - jā, jā, kaut kad es noteikti aiziešu. pēc tam, kad būšu pabeigusi kaut ko ļoti svarīgu - nu tur dzīvokļa remontu vai kaut ko tādu.
par ko tas liecina - ka es izvairos no attiecībām dēļ kaut kādām tur fobijām (nu, piemēram, bail, ka nekas nesanāks, bail, ka zaudēšu savu neatkarību u.t.t.) vai arī es vienkārši attiecības negribu? un ja negribu - kāpēc mani tas tomēr uztrauc?
ai, vienkārši mazāk jāskatās kaut kādi melanholiju uzdzenoši seriāli.
un vienmēr, kad kāds potenciālais parādās pie apvāršņa, vienmēr man ir kādi aizbildinājumi, kāpēc nē. nē, man taču ar viņu nav par ko runāt, ko es ar viņu darīšu. nē, man šobrīd ir depresija, man taču gribas tikai sēdēt stūrītī un gruzīties, ko es ar viņu iesākšu. nē, man taču ir jāpilda krustmātes pienākumi un jāved krustbērns uz cirku, man taču vēl ir suns, par kuru ir jāparūpējas, kā gan lai es vēl domātu par vēl kādu? nē, es taču neesmu simts gadus bijusi pie friziera, man simts gadus nav bijis jauns mētelis, man taču nav ko vilkt mugurā uz randiņu un vispār es šobrīd nejūtos pārāk skaista, lai vispār ar kādu ietu uz randiņu.
nu jā, viņš mani uzaicināja vakariņās - jā, jā, kaut kad es noteikti aiziešu. pēc tam, kad būšu pabeigusi kaut ko ļoti svarīgu - nu tur dzīvokļa remontu vai kaut ko tādu.
par ko tas liecina - ka es izvairos no attiecībām dēļ kaut kādām tur fobijām (nu, piemēram, bail, ka nekas nesanāks, bail, ka zaudēšu savu neatkarību u.t.t.) vai arī es vienkārši attiecības negribu? un ja negribu - kāpēc mani tas tomēr uztrauc?
ai, vienkārši mazāk jāskatās kaut kādi melanholiju uzdzenoši seriāli.