ludza - October 2nd, 2009

pirmkārt, par manu vakardienas mērfiju. background information: pie mana darba ir tikai maksas stāvvieta, tāpēc es mašīnu vienmēr lieku tuvākajā bezmaksas vietā, kas tomēr ir diezgan patālu, ar kājām jāiet vismaz 10 min. vakar: baigais slimums nāk virsū, pašai auksti, vispār ārā ir auksts, līst lietus, garīgais nulle, mētelītis plāns, bet nu darba beigās kā parasti ietūcos savā plānajā mētelītī, uzsienu lielo šalli, ierauju galvu un, cīnoties ar stihiju un savu mazo salūzušo lietussargu tomēr kaut kā tieku līdz savai bezzmaksas stāvvietai. seko šoks - a mašīnas ta nav. tam seko atklāsme, ka tieši tajā rītā, lai iztērētu savus falšos amerikāņu latiņus, esmu nolikusi mašīnu maksas stāvvietā tieši pretī biroja durvīm. mēroju to pašu ceļu cauri stihijai atpakaļ, visu laiku pie sevis sakot "fak, fak, fak".

otrkārt, rudens slimums tomēr izrādījās stiprāks par mani. fak, fak, fak.