ludza - September 21st, 2009

piektdien godam dabūju titulu "labākā vakara dejotāja", jo man vienkārši bija atnācis vaļā. bija sajūta, ka mans ķermenis dejo gandrīz neatkarīgi no manis, ka viņam vienkārši ir jāizdejo kaut kāda gada norma laukā. sajūta, ka man ir pilnīgi vienalga par apkārtējiem, vēl jo vairāk tāpēc, ka pusi es nepazinu un vakara gaitā pat nemēģināju iepazīties, jo mana misija bija tikai viena - dejot.

attapos četros no rīta, jau sen pazaudējusi savas augstpapēžu kurpes, basām kājām dejojot uz bāra letes, fonā skanot džordža maikla "freedom", tikai ar vienu domu - jeij, brīvībāāāā.