(no subject)
Sep. 14th, 2009 | 03:07 pm
es domāju, kāpēc mēs esam un turamies kopā jau septiņus gadus. mēs esam divas salauztas sirdis, divas nepārliecinātas, nedrošas pusaudzes, kam vajag kādu, pie kā pieturēties, lai varētu izdzīvot.
un kāpēc mūsu bērni ir tik emocionāli, kāpēc viņi naktīs nevar gulēt un dienā viņiem ir tikai divi agregātstāvokļi - vai nu viņi smejas vai raud.
tāpēc ka mēs pašas esam salauztas sievietes, tāda nepārliecināto sieviešu suga, kurām neiet ar vīriešiem dēļ tā, ka, pirmkārt, mēs neprotam mīlēt sevi. mēs, vienmēr visiem labās, ar augstu atbildības sajūtu apveltītās sievietes, kurām izmisīgi gribas, lai ar viņām nenotiek tā kā ar viņu mātēm, māsām vai draudzenēm - lai viņām ir tikai viens vienīgs sapņu princis, viena vienīga laimīga mīlestība, attiecības, kurās viņas ir no visas sirds mīlētas, lai mīlestības drupačas nebūtu jāmeklē ar lupu.
un problēma patiesībā ir - mēs mīlam sevi caur citiem, caur saviem bērniem un saviem vīriešiem. mēs mīlam sevi, ja citi mūs mīl. bet tā ir apgriezta loģika, visupirmām kārtām mums jāmīl pašām sevi.
un kāpēc mūsu bērni ir tik emocionāli, kāpēc viņi naktīs nevar gulēt un dienā viņiem ir tikai divi agregātstāvokļi - vai nu viņi smejas vai raud.
tāpēc ka mēs pašas esam salauztas sievietes, tāda nepārliecināto sieviešu suga, kurām neiet ar vīriešiem dēļ tā, ka, pirmkārt, mēs neprotam mīlēt sevi. mēs, vienmēr visiem labās, ar augstu atbildības sajūtu apveltītās sievietes, kurām izmisīgi gribas, lai ar viņām nenotiek tā kā ar viņu mātēm, māsām vai draudzenēm - lai viņām ir tikai viens vienīgs sapņu princis, viena vienīga laimīga mīlestība, attiecības, kurās viņas ir no visas sirds mīlētas, lai mīlestības drupačas nebūtu jāmeklē ar lupu.
un problēma patiesībā ir - mēs mīlam sevi caur citiem, caur saviem bērniem un saviem vīriešiem. mēs mīlam sevi, ja citi mūs mīl. bet tā ir apgriezta loģika, visupirmām kārtām mums jāmīl pašām sevi.