rudens
Sep. 1st, 2009 | 10:57 am
rudens klāt. un, ak dievs, man ir sajūta, ka līdz ar drēgnajiem rītiem un tumšajiem vakariem mana trauksme ir atkal klāt. nē, nē, nē, ne šogad, lūdzu.
1. septembris man uzdzen šermuļus. momentā nāk prātā tie divpadsmit pirmie septembri, tie riebīgie rīti, kad pirmo reizi pēc vasaras jāceļas septiņos. nelabums kuņģī no uztraukuma un nespēja ieēst mammas taisītās tomātmaizes. baltā blūze un melnie svārki, baltās zeķubikses un melnās laka kurpes. viss svaigs un jauns. jaunu burtnīcu un zīmuļu smarža. gladiolas un dālijas. un visam pāri - rīta drēgnums.
lūk, kāpēc man tagad ļoti patīk pirmie septembri - tāpēc, ka es zinu, ka, paldies dievam, man tie nekad vairs nebūs jāpiedzīvo.
man šobrīd ir ļoti spēcīga sajūta, ka ir jābēg. jābēg no skolas, no darba, no visa, visa šī daudzā. bet tā nav pareizi, vai ne? tieši tāpēc rodas mana trauksme. skaties bailēm virsū un triec viņas ratā. nesastingsti, bet sāc rīkoties. labi, es to varu. i'm getting things clear.
1. septembris man uzdzen šermuļus. momentā nāk prātā tie divpadsmit pirmie septembri, tie riebīgie rīti, kad pirmo reizi pēc vasaras jāceļas septiņos. nelabums kuņģī no uztraukuma un nespēja ieēst mammas taisītās tomātmaizes. baltā blūze un melnie svārki, baltās zeķubikses un melnās laka kurpes. viss svaigs un jauns. jaunu burtnīcu un zīmuļu smarža. gladiolas un dālijas. un visam pāri - rīta drēgnums.
lūk, kāpēc man tagad ļoti patīk pirmie septembri - tāpēc, ka es zinu, ka, paldies dievam, man tie nekad vairs nebūs jāpiedzīvo.
man šobrīd ir ļoti spēcīga sajūta, ka ir jābēg. jābēg no skolas, no darba, no visa, visa šī daudzā. bet tā nav pareizi, vai ne? tieši tāpēc rodas mana trauksme. skaties bailēm virsū un triec viņas ratā. nesastingsti, bet sāc rīkoties. labi, es to varu. i'm getting things clear.