(no subject)

Aug. 27th, 2009 | 03:50 pm

uztaisu cigoriņu kafiju, iekožos bulciņā un darbs var sākties.

es domāju par draudzību. par to, ka pēdējā laikā man liekas, ka, ja es draudzējos ar vīrieti, tad mūsu sarunas lielākoties ir par dzīvi kā tādu un tieši šīs sarunas mūs padara par labiem draugiem. savukārt, ja es draudzējos ar sievieti, mēs arī runājam par dzīvi, bet nevis par dzīvi kā tādu, bet tieši citu cilvēku dzīvi. un jo vairāk es varu padalīties savai draudzenei ar pēc iespējas sīkākām detaļām par kāda cita dzīvi, jo labāks draugs es esmu.

aizstāvot savu dzimumu, gribas oponēt, ka nē, ir mums arī saturīgākas sarunas. un tomēr, mani nepamet sajūta, ka kamēr es nesāku klačoties par savas un citu privātās dzīves sīkumiem, sieviešu kārtas pārstāves nekad mani par draudzeni neuzskatīs.

a pastāsti, kuram pazīstamajam ir sūdīgas attiecības ar draudzeni, kuram ir problēmas ar alkoholu, ka esi redzējusi kopīgo paziņu kopā ar kādu citu kopīgu paziņu un, bingo, tev ir draudzene uz mūžu!

Link | Leave a comment {2} | Add to Memories