ludza - August 20th, 2009

kad tu palasi citu dzīves, it sevišķi to kursabiedru, kas taisa karjeru/mācās ārpus latvijas, dzīves, tad pēkšņi vairs nezini ne rīta, ne vakara, tev skauž un tev ir dusmas. un vislielākais ir apjukums un nožēlojamā bezspēcība, taisot kaut kādu sūda remontu, no kura tu atkal nesaproti ne rīta, ne vakara, tev ir sajūta, ka tiec regulāri apkāsta un par visu trīs reiz pārmaksā. un darbā raujies kā zirgs pie trijiem projektiem vienlaicīgi, un tev tik un tā ir jāņem kaut kāda haltūra, ko darīt pa vakariem, kad pēc astoņām stundām darbā smadzenes tek ārā, kaut vai mēģinot kopā salikt divi un divi, lai varētu apmaksāt zobārstu, piemēram. un visam pāri man šajā vasarā nav bijis atvaļinājuma, es tik tikko esmu sākusi vasaru vispār sajust, kad pēkšņi attopos, ka jā, ak dzestrais rudens, tu esi klāt. un atkal salst, un atkal paliek tumšs, un atkal ir auksti. nu pilnīgi šodien tāds, ka vēmiens nāk. var jau būt, ka tas tās pusdienu kotletes dēļ. sazin, kur atkal pasaulē taisnība pazudusi, nu?

es jau zinu, zinu - a kam tagad viegli.