(no subject)

Aug. 19th, 2009 | 04:26 pm

es šobrīd dikti vēlos, kaut nedzīvotu viena un ar mani būtu vēl kāds, kas uzņemtos risināt remonta problēmas. jei bogu, es jūtos tāpat kā droši vien vīrieši jūtas sieviešu apģērbu veikalā. man ir aptuveni skaidrs, kādu kopbildi es vēlētos iegūt savā dzīvoklī, bet kā to iegūt - tā priekš manis ir ķīniešu ābece.

rezultātā mans remonts no manis prasa milzīgas fiziskas un garīgas pūles. es esmu jau tā pieradusi pie skapju un visādu citādu mēbeļu pārbīdīšanas un pārnešanas, ka šodien būvmateriālu veikalā attapos, palīdzot pārdevējam pārbīdīt milzu trepes, lai tiktu klāt man vajadzīgajai vietai, savukārt vakar, piestumjot pie kases ratiņus, kas piebāzti pilni ar parketa kastēm, uz manu atbildi, ka neviens man nav viņas izrakstījis, kasiere paskatījās uz mani un šokēta izdvesa "a kā tad jūs viņas dabūjāt iekšā ratos? jūs pati?!". ņemot vērā manu kompleksiju, viņa man noteikti nenoticēja ne par mata tiesu.

Link | Leave a comment | Add to Memories