kopā
May. 12th, 2009 | 12:29 pm
tātad kārtējais cost benefit analysis.
costs: nogurums, mana trauksmes un stresa sajūta, apetītes trūkums, nodauzītas kājas un gurni no riteņa stiepšanas.
benefits: foršais fīlings no riteņbraukšanas, ātrāka nokļūšana darbā, spēka apbrīnojamā kārtā ir vairāk.
KOPĀ: benefits > costs
costs: nogurums, mana trauksmes un stresa sajūta, apetītes trūkums, nodauzītas kājas un gurni no riteņa stiepšanas.
benefits: foršais fīlings no riteņbraukšanas, ātrāka nokļūšana darbā, spēka apbrīnojamā kārtā ir vairāk.
KOPĀ: benefits > costs
Link | Leave a comment | Add to Memories
(no subject)
May. 12th, 2009 | 05:20 pm
nezinu kā ir vairāk - bailes, dusmas, aizvainojums, nogurums. dzīvoju uz emociju naža, lai gan kopumā ņemot manā dzīvē nekas nenotiek. bet stīga ir tik uzvilkta, ka elementārs brauciens uz veikalu šķiet kā muhameda gājiens pie kalna.
sažņaudzu dūrītes un no visa spēka gaidu šonedēļas beigas. un tajā pat laikā ir tik daudz nepadarītu darbu, ir tik ļoti bail no ceļojuma, ir vienkārši tāds saspringums, ka pēc darba es aizeju mājās, saritinos embrija pozā dīvānā, ierubīju kaut kādu stulbu seriālu un skatos sērijas vienu pēc otras, vienu pēc otras, neko neizdaru, darbi krājās un stress mani apēd.
tas ir stulbi - stress mani saēd, bet tajā pašā laikā ne darbā, ne mājās es vienkārši nespēju pakustēties un kaut ko izdarīt. tā it kā es būtu paralizēta. lielāko dienas daļu vienkārši noblenžu vai nu datorā vai sienā. sastingums, saspriegums, nezinu, kā vēl lai to nosauc.
gribētos ierīt kādu milzīgu trankvilizatora tableti un uzlādēt savu nomocīto ķermeni ar mieru un miegu. bet nē, nē, nē, es vairs negribu rīt ķīmijas, nē, nē, nē, es gribu ticēt, ka var izkārpīties ar riteņbraukšanas, jogas, meditācijas un pļavā lasītu zālīšu palīdzību.
sažņaudzu dūrītes un no visa spēka gaidu šonedēļas beigas. un tajā pat laikā ir tik daudz nepadarītu darbu, ir tik ļoti bail no ceļojuma, ir vienkārši tāds saspringums, ka pēc darba es aizeju mājās, saritinos embrija pozā dīvānā, ierubīju kaut kādu stulbu seriālu un skatos sērijas vienu pēc otras, vienu pēc otras, neko neizdaru, darbi krājās un stress mani apēd.
tas ir stulbi - stress mani saēd, bet tajā pašā laikā ne darbā, ne mājās es vienkārši nespēju pakustēties un kaut ko izdarīt. tā it kā es būtu paralizēta. lielāko dienas daļu vienkārši noblenžu vai nu datorā vai sienā. sastingums, saspriegums, nezinu, kā vēl lai to nosauc.
gribētos ierīt kādu milzīgu trankvilizatora tableti un uzlādēt savu nomocīto ķermeni ar mieru un miegu. bet nē, nē, nē, es vairs negribu rīt ķīmijas, nē, nē, nē, es gribu ticēt, ka var izkārpīties ar riteņbraukšanas, jogas, meditācijas un pļavā lasītu zālīšu palīdzību.