par manu gara attīstību
May. 8th, 2009 | 11:00 am
nu tā, no bailēm esmu nonākusi līdz neprātīgām dusmām. vakar kārtējo reizi pārvilkos bezspēkā mājās un vienkārši aizgāja viss pa gaisu. nav vērts atkārtot. bet uz dullo uzšķīru lūli vilmu un tur priekšā virsraksts "dusmas". pēc viņas domām dusmas ir nākamā stadija aiz bailēm ceļā uz pilnīgu bojāeju. nākamā aiz dusmām ir naids, nu un tad ir finito kapito.
šorīt atminos uz darbu, nodauzīju ar riteni visus stūrus, kamēr dusmās mēģināju viņu glīši noparkot (dieva vārds, pēc tām melnajām švīkām, ko es atstāju uz sienām, un roba durvīs mani no šejienes izdzīs ar visu minamo), pēc tam sakliedzu uz plastmasas paklājiņu (labi, ka neviena vēl nebija darbā, kas to varētu dzirdēt) un tad iedzēru divas antistress tabletes.
tas vienkārši laužas uz āru. un varbūt ka nav nemaz tik slikti.
šorīt atminos uz darbu, nodauzīju ar riteni visus stūrus, kamēr dusmās mēģināju viņu glīši noparkot (dieva vārds, pēc tām melnajām švīkām, ko es atstāju uz sienām, un roba durvīs mani no šejienes izdzīs ar visu minamo), pēc tam sakliedzu uz plastmasas paklājiņu (labi, ka neviena vēl nebija darbā, kas to varētu dzirdēt) un tad iedzēru divas antistress tabletes.
tas vienkārši laužas uz āru. un varbūt ka nav nemaz tik slikti.