nesijas nogurums
Mar. 17th, 2009 | 10:58 am
ir briesmīgs nesijas nogurums. kad nesijai mazais rūķītis teica, ka viņai jāpeld pretī nesam un viņa tikai krita zemē un teica "es esmu tik briesmīgi, briesmīgi nogurusi", lai gan bija gulējusi entos gadus. jeb varbūt tas bija ness. starpības nav. tā es jūtos.
pēdējie divi gadi man ir sakrājušies kaut kur plecu rajonā, un es kā kamielis nesu savus divu(s) gadu kuprus. ko tik es neatdotu, ja varētu viņus nomest nost. bet pēc skolas beigšanas man vienkārši pazuda jēga. un līdz šim vēl nav atgriezusies.
es atkal izdilstu, protams. naktīs man traucē gulēt mani gurnu kauli, man vispār ir sajūta, ka es nepārtraukti viņus apdauzu. un tad man gribas nopolsterēties ar spilveniem, lai nebūtu tik daudz zilumu.
un no rītiem, ejot uz darbu, es savelku sev virsū visas iespējamās kārtas, jo tad es nejūtos tik tieva. ja man būtu vīrietis, viņš mani varētu saukt par sīpoliņu. un vēl es sapņoju par kaut ko sarongai līdzīgu, kur vienkārši ietīties, lai nebūtu jāvelk tie stulbie pieguļošie apģērbi, tādi kā džinsi un bītlenes.
varētu palikt stāvoklī. man ir lielas aizdomas, ka es šo resnību izbaudītu no sirds.
pēdējie divi gadi man ir sakrājušies kaut kur plecu rajonā, un es kā kamielis nesu savus divu(s) gadu kuprus. ko tik es neatdotu, ja varētu viņus nomest nost. bet pēc skolas beigšanas man vienkārši pazuda jēga. un līdz šim vēl nav atgriezusies.
es atkal izdilstu, protams. naktīs man traucē gulēt mani gurnu kauli, man vispār ir sajūta, ka es nepārtraukti viņus apdauzu. un tad man gribas nopolsterēties ar spilveniem, lai nebūtu tik daudz zilumu.
un no rītiem, ejot uz darbu, es savelku sev virsū visas iespējamās kārtas, jo tad es nejūtos tik tieva. ja man būtu vīrietis, viņš mani varētu saukt par sīpoliņu. un vēl es sapņoju par kaut ko sarongai līdzīgu, kur vienkārši ietīties, lai nebūtu jāvelk tie stulbie pieguļošie apģērbi, tādi kā džinsi un bītlenes.
varētu palikt stāvoklī. man ir lielas aizdomas, ka es šo resnību izbaudītu no sirds.