ludza - February 23rd, 2009

nejauši atradu bildes no augstskolas laika tusiņiem un, tā kā man tieši pretī ir spogulis, tikpat nejauši paskatījos tajā. džīzis, kontrasts ir vienkārši drausmīgs. cik es pirms trijiem gadiem esmu bijusi sapucēta, sievišķīga, smaidīga. un cik es tagad esmu bāla, nogurusi, nopietna. un jocīgi - izskatos nevis vecāka, bet gan stipri jaunāka, laikam tāpēc, ka novājējusi, bāla un nekrāsojusies.

var jau teikt, ka man piedrāzt, kā es izskatos. bet es izskatos tā kā es jūtos un otrādāk. tātad - marš uz solāriju, kārtīgi paēst un par pirmo algu nopirkt kādu jaunu šmotku, meitēn! es atkal gribu būt skaista.

man besī ārā, ka pie manis visu laiku tā kā tādas atraugas uzpeld dažādas ainiņas no sērijas "kā bija toreiz un kā vairs nekad nebūs". un krūtīs tāda smeldze (jo citādi to nosaukt nevar), ka gandrīz acis sprāgst ārā. par da jebko. mirušo vectētiņu, manu veco labo suni, vecākiem, kas kļūst veci, par maniem krustbērniem, par manām pusmirušajām narcisēm podiņā, par maniem 23 gadiem, par grumbām pierē u.t.t., u.tjp.

es pārlasīju savus vecos ierakstus un konklūdoju - ludza, meitenīt, domāt mazāk, darīt vairāk. tu netiec galā ar saviem pagātnes rēgiem, ar vainas sajūtu, ar izdarīto un neizdarīto. tu neesi brīva, jo tavi pagātnes dēmoni un pieredze tevi vajā. bet tik daudz domājot, tik daudz atceroties, es joprojām esmu tā pati - vecā čīkstule, kas nemitīgi pārdzīvo. un es dikti negribu tāda būt. es dikti negribu to rūgtumu par dzīvi un mūžīgo smeldzi, tas ir kā 60 gadīgai vecmeitai.

es gribētu izdzēst savas atmiņas un sākt visu no jauna. bez tiem nosacījuma refleksiem, kas man paguvuši izstrādāties pa šo laiku.

vēl es gribētu parunāties ar savu seno draugu, kārtīgu džeku, bez visām psiholoģijas muļķībām, bet es viņu neesmu satikusi jau vairāk kā pusgadu un man kauns pie viņa vērsties ar jautājumu - ei, vecais, kā tu domā, kas man kaiš? jo man bail, ka viņš pa šo laiku jau sen vairs nav tas, kas bija, jo cilvēki man apkārt tik sasodīti ātri mainās, ka es pat nespēju tam izsekot, kur nu vēl pielāgoties.

bet manā dzīvē ir nepieciešams kaut kas jauns un atsvaidzinošs. ļoti.