šlubraka dienas
Dec. 22nd, 2008 | 09:23 pm
šlubraka dienas. es nokrītos svarā, jo man ir nelabi, mīnus trīs kilogrami divu nedēļu laikā, īzī, īzī, un es izskatos pēc skeletiņa. bet vakar bija bedres dibens un šodien ir labāk. un šodien es pat domāju, ka vispār man dikti gribētos uzvilkt lillā kleitu ar lielu izgriezumu, jo krūtis man vienmēr bijušas skaistas par spīti manam distrofiskajam augumam, savas augstpapēžu kurpes un iet uz ziemassvētku balli. un nogriezt un nokrāsot matus. jo man jau ilgu laiku liekas, ka es vairs nejūtos tā kā izskatos. un ar īsiem tumšiem matiem es izskatīšos kā tad, kad man bija četrpadsmit. un tas būs jauki. un vispār ir dikti labi kaut ko gribēt.
cik gan ir tādu cilvēku kā es, kas jūtas tāpat kā es, bet nekad par to nerunā, pat ar saviem tuvajiem nē. jo arī ar tuvajiem ir tās garāmskrienošās attiecības. un, kad ir slikti, slikti, no viņiem burtiski staro negribēšana par to neko dzirdēt. un mēs ejam viens otram garām. un tad tādi cilvēki kā es, mēs nekad viens par otru neuzzinam un nevaram parunāties, jo par to nerunā.
cik gan ir tādu cilvēku kā es, kas jūtas tāpat kā es, bet nekad par to nerunā, pat ar saviem tuvajiem nē. jo arī ar tuvajiem ir tās garāmskrienošās attiecības. un, kad ir slikti, slikti, no viņiem burtiski staro negribēšana par to neko dzirdēt. un mēs ejam viens otram garām. un tad tādi cilvēki kā es, mēs nekad viens par otru neuzzinam un nevaram parunāties, jo par to nerunā.