pohas
Sep. 27th, 2008 | 01:01 pm
vakar pēc apmēram septītā šotiņa nojuka to skaits, bet pirmo reizi pēc ilgiem laikiem visu vakaru mani bija paķēris vilnis un nesa, un nesa, un nesa, un nesa. es noteikti esmu potenciālā alkoholiķe un narkomāne, man patīk, kad nav jājūt.
šorīt atbraucu uz saviem laukiem. viena. viena veselu dienu un veselu nakti. manī atkal atgriežas telpa, es atkal sevi dzirdu. un atkal nonāku pie secinājuma, kas ir pārsteigums man pašai - ka es piederu pie tās nelielās sabiedrības daļas, kas ir vienpaši (patņi?). lauki un krāsainas lapas, man vajag paturēt šo mazo mazītiņo laimes sajūtu un nelaist vaļā.
es to esmu teikusi un teikšu vēlreiz - rudens un tieši rudens, nevis pavasaris, ir iemīlēšanās laiks. rudenī viss ir pamatīgi, tur var būt kaislības drēgnos vakaros, tādas paliekošas nevis kā pavasarī. žēl tikai, ka man tas viss vēl priekšā (re, pozitīvā domāšana no sērijas glāze ir pa pusei pilna). ja tā padomā, tad reizēm es starp apkārtējiem cilvēkiem jūtos tā, it kā man būtu atņemta kāda roka vai kāja, jo man, lūk, nav sanācis iemīlēties un mīlēt. and then again - kā man var sāpēt kaut kāda roka vai kāja, kas man nekad nav bijusi?
diez tā ir tikai sagadīšanās, ka pohas un pohujs ir gandrīz identiski vārdi?
šodien dzīvoju bez sirdsklauvēm, aleluja.
šorīt atbraucu uz saviem laukiem. viena. viena veselu dienu un veselu nakti. manī atkal atgriežas telpa, es atkal sevi dzirdu. un atkal nonāku pie secinājuma, kas ir pārsteigums man pašai - ka es piederu pie tās nelielās sabiedrības daļas, kas ir vienpaši (patņi?). lauki un krāsainas lapas, man vajag paturēt šo mazo mazītiņo laimes sajūtu un nelaist vaļā.
es to esmu teikusi un teikšu vēlreiz - rudens un tieši rudens, nevis pavasaris, ir iemīlēšanās laiks. rudenī viss ir pamatīgi, tur var būt kaislības drēgnos vakaros, tādas paliekošas nevis kā pavasarī. žēl tikai, ka man tas viss vēl priekšā (re, pozitīvā domāšana no sērijas glāze ir pa pusei pilna). ja tā padomā, tad reizēm es starp apkārtējiem cilvēkiem jūtos tā, it kā man būtu atņemta kāda roka vai kāja, jo man, lūk, nav sanācis iemīlēties un mīlēt. and then again - kā man var sāpēt kaut kāda roka vai kāja, kas man nekad nav bijusi?
diez tā ir tikai sagadīšanās, ka pohas un pohujs ir gandrīz identiski vārdi?
šodien dzīvoju bez sirdsklauvēm, aleluja.