ēst vai neēst
May. 21st, 2008 | 03:00 pm
man atkal negribas ēst. tāpat kā pagāšpavasar. šī ir trešā diena, kad neēdu. nē, nu ēdu, bet tikai pienākuma apziņas pēc. pusdienās pāris karotes aukstās zupas. labi, ka var atrunāties ar apkārtceļojošo vēdera vīrusu. tad neviens neuzdod stulbus jautājumus. bet pozitīvi ir tas, ka es šogad vairs neuztraucos par šādiem neēšanas periodiem. nu neēdīšu. nu un? cilvēks var izdzīvot pāris mēnešus bez ēšanas. kādu laiku neēdīšu. pēc tam jau atkal ēdīšu. kritīs nost bikses. been there, done that. nu un kas tur liels?
hah, mans organisms vismaz šajā ziņā vairs nespēj mani pārsteigt. es jau zinu viņa niķus. kritīšos svarā pa 2 kg nedēļā, pilnīgi mierīgi. būšu atkal skals. skalu skals. pierādīšu, ka es varu būt vēēēl tievāka nekā tagad. fine. ja viņš tā ir izdomājis, es nepretošos. braukšu šodien uz laukiem, ravēšu jaunās eglītes un cerēšu, ka svaigajā gaisā viņam prātiņš atgriezīsies un viņš sāks gribēt ēst. ja nē, nē. neiešu jau ar varu spiest.
hah, mans organisms vismaz šajā ziņā vairs nespēj mani pārsteigt. es jau zinu viņa niķus. kritīšos svarā pa 2 kg nedēļā, pilnīgi mierīgi. būšu atkal skals. skalu skals. pierādīšu, ka es varu būt vēēēl tievāka nekā tagad. fine. ja viņš tā ir izdomājis, es nepretošos. braukšu šodien uz laukiem, ravēšu jaunās eglītes un cerēšu, ka svaigajā gaisā viņam prātiņš atgriezīsies un viņš sāks gribēt ēst. ja nē, nē. neiešu jau ar varu spiest.