ludza - April 28th, 2008

es esmu briesmīgi dusmīga. par savu darbu. es jau saprotu - ģimenes būšana, pazīstami visi un tā. bet galu galā es neesmu vainīga pie tā, ka man nav ko darīt (es domāju tiešos darba pienākumus), un tāpēc nav godīgi mani apkraut ar visādu sūda maģistru darbu rakstīšanu, jo 1)es te nenācu maģistra darbus rakstīt; 2)atkārtoju - es neesmu vainīga pie tā, ka man šobrīd nav tiešo pienākumu ko darīt.

galu galā es esmu nokapājusi gandrīz nedēļu pie tā fakinā darba, izskrienot pusdienās vien uz 20 minūtēm, jo vienai cacai nenormāli deg viņas maģistrs, par ko viņa paziņo man tieši trīs dienas pirms nodošanas termiņa.

kas būs tālāk? manos darba pienākumos ietilps auklēt viņas bērnu? uzkopt māju??

zajebal. un nenovērtē tāpat neviens to.